Pavisam Cita Domnīca

Makjavelli un Tramps, muzeju teksti, EP deputātu atlaišana un Oskari

Pavisam Cita Domnīca

#TīriFakti, virtuālā realitāte, CIP dokumenti un tēriņi kultūrai

Ingrīda Pičukāne: Olšūnu protestu es nogulēju

Māksliniece Pičukāne: Piekrītu, ka Latvija ir leļļu ieleja

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Feministiskā žurnāla „Samanta” autore un nesen atklātās izstādes „Sarkanā istaba” māksliniece Ingrīda Pičukāne atbalsta sieviešu tiesības un vēl nesen sevi dēvējusi par mākslinieci-feministi. Viņa piekrīt savai draudzenei, kura Latviju nosaukusi par leļļu ieleju, kur valda ārējā izskata kults, kas “paredz” sievietēm būt dekoratīvi skaistām, bet vīriešus portretē tādus, kas dara “nopietnās” lietas.

Feminisma idejas pasaulē kļūst arvien populārākas, piemēram, ASV vienā dienā ar prezidenta Donalda Trampa inaugurāciju arī Latvijā un citviet pasaulē notika “Sieviešu solidaritātes gājiens”. Māksliniece Pičukāne ļoti vēlējās piedalīties gājienā, tomēr  nav varējusi, jo „žurnāls [„Samanta”] bijis uz nodošanu”. Tāpat bijis ar protestu pret Polijas aborta likuma grozījumiem.

„Pašlaik ļoti daudz daru citās sfērās un mākslas sfērā, man ir diezgan maz laika. Visu to atbalstu un gribu piedalīties, bet man reti sanāk. Jā, olšūnu protestu es nogulēju, jāatzīstas sev par kaunu.  Man slikti iet ar tiem organizētajiem pasākumiem, man ir tāds individuāls piegājiens,” atzīst māksliniece.

Pirms kāda laika Pičukāne sevi sauca par mākslinieci-feministi. „Ar vienu draudzeni runāju, ko es esmu izdarījusi, lai sevi tā sauktu.

Ja tu esi mākslinieks-impresionists neviens no tevis neprasa sabiedrisko aktivitāti. Ja tu esi feministe, tad visi kaut kā paredz to, ka esi sabiedriski aktīva.

Bet es par to priecājos, jo esmu laikam beidzot nopietni pieķērusies, man tas viss interesē un patīk,” norāda Pičukāne.

Tomēr viņa skaidro, ka jūt par pienākumu runāt un piedalīties dažādās feminisma akcijās: „Man liekas, ka vajag iet, lai veidotu to masu, lai redzētu, ka ir daudz cilvēku, kurus tas uztrauc un interesē, ka ir daudz sieviešu, kurām ir, ko teikt. Bet, ja es daru kaut ko savā mākslas jomā un esmu aizņemta ar to, tad ja man ir jāizšķiras, vai es nododu žurnālu, vai aizeju uz mītiņu un atbalstu sieviešu tiesības. Tad es nosliecos par labu savām aktivitātēm.”

Kāda Ingrīdas draudzene Latviju reiz nosaukusi par leļļu ieleju, jo Latvijā esot milzīgs spiediens ārējā izskata ziņā. „Līdz ar to tā vide ir ļoti neveselīga un stereotipi ir ļoti spēcīgi - sievietei jābūt skaistai, dekoratīvai, un vīrietis ir tas, kas strādā, iet uz darbu un dara nopietnās lietas. Mani vairāk pārsteidz, ka cilvēki neiedziļinās vispār.

Piemēram izstāde “Sarkanā upe” man vispār bija gribēta, estētizēta un poētiska, ļoti privāts stāsts. Bet nevienu neinteresēja, kādā veidā es runāju un par ko es runāju.

Visi jau zināja, ka tur būs tamponi, paketes un kas tur tieši jau būs izlikts… Neviens nebija izlasījis līdz galam, bet zināja. Tas pats ir ar žurnālu „Samanta”.”

Ingrīdas māksla un jaunais žurnāls ir cīņa pret to, kas notiek sabiedrībā.

„Ja mēs salīdzinām ar situāciju, piemēram, vergturis un vergi. Ja sievietes ir šajā situācijā vergi, tad ir vajadzīga cīņa, lai izlauztos no tā stāvokļa,” uzsver māksliniece.

Taujāta par to, kāpēc dažiem sabiedrībā valda „sabojāts” priekšstats par feminismu, Ingrīda atzīst, ka, viņuprāt, feminisms ir esošās kārtības izjaukšana. Tomēr sabiedrībā līdztiesības starp vīriešiem un sievietēm nav, uzskata māksliniece.

„Sievietēm maksā mazāk. Man pašai šāda pieredze bijusi, ka līdzvērtīgā pozīcijā vīrietim maksā vairāk un man mazāk. Tāpat arī jebkurā ikdienas situācijā, arī braucot mikriņā. Džeks apsēžas blakus un izpleš kājas, tā ir varas pazīme, viņš dominē. Viņš aizņem vairāk vietas. Un vienalga, ka es esmu sieviete un ka man ir lielāka pakaļa, es dabiski aizņemu vairāk vietas. Man neliekas forši, ka man ir jāsaraujas vai jāpieraujas. Arī es negribu, lai viņa kāja man skartos klāt.  Es uzskatu, ka man arī ir tiesības. Kāpēc džeks var sēdēt pa pusotru sēdekli? Es esmu samaksājusi biļeti tieši tāpat. Šie mazie it kā sīkumi veido katra cilvēka vērtības un ikdienas apziņu, un es domāju, ka tas ļoti ietekmē kā sievieti, tā vīrieti,” pārliecināta ir māksliniece.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti