„Mēs Krimu uzskatām par Ukrainas neatņemamu sastāvdaļu, tāpēc iesniegsim Starptautiskajā tiesā juridisku prasību,” informēja Ukrainas amatpersona.
Kijeva savā labā var izmantot arī starptautiskās jūras tiesības. Tomēr šīs prasības sagatavošanai būs nepieciešams zināms laiks.
Ministrs arī pauda pārliecību, ka ar starptautisku atbalstu Krimu ir iespējams atgūt.
Otrdien un trešdien Beļģijas galvaspilsētā Briselē notiek NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksme. Tā kā viena no centrālajām apspriedes tēmām ir situācija Ukrainā, tajā pieaicināti arī šīs valsts pārstāvji.
Jau ziņots, ka svētdien Francijas galvaspilsētā Parīzē notikušās ASV Valsts sekretāra Džona Kerija un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sarunas par Ukrainas krīzes noregulējumu pēc četru stundu ilgām diskusijām faktiski ir beigušās bez ievērojamiem rezultātiem. Taču Krievija ir sākusi savu spēku atvilkšanu un pašlaik robežas tuvumā ir izvietoti aptuveni 10 tūkstoši karavīru, salīdzinot ar aptuveni 40 tūkstošiem pagājušajā piektdienā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas ļauj Krievijai savā sastāvā uzņemt Krimu un Sevastopoli. Savukārt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ir vienojušies par jaunām sankcijām pret Krieviju, papildinot tā saukto melno sarakstu ar jauniem vārdiem. Tagad kopumā ES iesaldē vīzas un banku kontus 33 cilvēkiem. Atcelts arī vasarā gaidāmais ES un Krievijas samits.
Rietumvalstu līderi arī neatsakās no ekonomiskām sankcijām un iespējama ieroču embargo kā nākamā soļa, ja Krievija nepārtrauks agresiju Krimā un nesēdīsies pie sarunu galda.
