Kopš aiziešanas no Afganistānas NATO spēki šos pēdējos divus gadus ir atturējušies no līdzdalības aktīvā militārā darbībā. Arī karš Sīrijā, kas vairāk nekā piecus gadus plosās pasaules acu priekšā, ir NATO tabu tēma. Proti, alianse tajā nav iesaistījusies nedz vārdos, nedz darbos.
Vācijas ziņu aģentūra "DPA", kas gadu mijas priekšvakarā ir izvaicājusi NATO ģenerālsekretāru, interesējas, kādēļ alianse tomēr ir saglabājusi neitralitāti un tikai noraudzījusies uz tik vardarbīgu notikumu, lai gan savulaik ir iesaistījusies, piemēram, Balkānu konflikta risināšanā, arī Lībijā.
NATO vadītājs Stoltenbergs atzīst, ka visiem skaidrs – militārs spēks ir varens, taču ne visu šādā ceļā var risināt. "NATO dalībvalstis ir analizējušas situāciju Sīrijā un lēmušas, ka bruņota iejaukšanās visu vēl vairāk sarežģītu. Lietot militāro spēku ir ārkārtīgi smags lēmums, bet dažkārt izvēlēties to nelietot ir vēl grūtāk," tā NATO ģenerālsekretārs.
Viņš arī uzsvēra, ka Balkānos un Lībijā NATO rīkojusies saskaņā ar ANO mandātu, taču Sīrijas gadījumā ANO Drošības padomē visus lēmumus bloķēja Krievija.
"Līdz ar to starptautiskās sabiedrības iespējas rīkoties bija novājinātas," skaidro Stoltenbergs.
Aģentūra vaicā, vai tas, ka NATO tomēr neiejaucās Sīrijas konfliktā, nav signāls Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka ārpus NATO teritorijas var darīt visu, kas ienāk prātā. Uz to Stoltenbergs atbildējis: NATO galvenais uzdevums ir aizsargāt dalībvalstis un visu alianses teritoriju. Konfliktu nekļūs mazāk, gluži otrādi, tie augs, ja mēs vienmēr izšķirsimies par labu militāram spēkam.”
Runājot par nākotni un to, kādu ietekmi uz aliansi atstās jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa nākšana pie varas, jo viņš, kā vēstīts iepriekš, ir draudējis samazināt ASV lomu aliansē, jo Eiropas valstis neatvēl pietiekami daudz naudas savam aizsardzības budžetam, Stoltenbergs sacīja, ka viņam ir bijusi telefonsaruna ar Trampu, kurā topošais ASV prezidents esot izteicis stingru apņemšanos saglabāt saistības NATO un ka Ziemeļamerika un Eiropa turpinās strādāt kopā. To apliecinot arī ASV Kongresa dotā zaļā gaisma būtiskam budžeta palielinājumam, kas atbalstīs ASV spēku klātbūtni Eiropā.
Lielāko drošības izaicinājumu vidū NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs minēja attiecības ar Krieviju, kas arvien ir NATO kaimiņš un ar ko būtu svarīgi beidzot nodibināt normālas attiecības.
Arī terorisma draudi nemazināsies, un par to ļoti tieši atgādinot arī nesenais uzbrukums Berlīnē, Ziemassvētku tirdziņā. "Mūsu mērķis ir sagraut "Islāma valsti"," atzinis Stoltenbergs, gan piebilstot, ka šajā ziņā NATO grūtības ar Krieviju neesot salīdzināmas.
