Iespējams, tas notiks ceturtdienas vakarā, kad sarunas varētu atsākties. Galvenais klupšanas akmens joprojām esot Krievijas prasība nodrošināt, ka Eiropa garantē apņemšanos maksāt par Ukrainas gāzi, ja Ukrainas valdībai nebūs naudas.
Sarunas starp Krieviju, Ukrainu un ES par gāzes piegādi Ukrainai notiek jau pusgadu. Tāpat kā pirms nedēļas, arī šoreiz ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers publiski pauda cerību, ka šī sarunu kārta būs pēdējā. Tomēr vispirms trešdienas vakarā paredzētais paziņojums tika pārlikts uz ceturtdienas rītu un tad atcelts uz nenoteiktu laiku.
Pie Krievijas žurnālistiem vēlu naktī iznāca vien Krievijas sarunvedēji – enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks un “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers. Viņi paziņoja, ka esot gatavi parakstīt vienošanos, ja vien Eiropas Komisija (EK) piekritīs garantēt maksājumus par gāzes piegādi Ukrainai gadījumā, ja Ukrainai ziemas vidū pietrūks naudas. „Šodien mums tika paziņots, ka Ukraina sameklēs šos naudas līdzekļus. Par to esot notikušas sarunas ar EK un ar starptautiskajām finanšu organizācijām. Mums tika paziņots, ka Ukraina atradīs līdzekļus, lai samaksātu par četriem miljardiem kubikmetru gāzes,” sacīja Novaks.
Tomēr Krievija apgalvo, ka pagaidām tie esot vien mutiski solījumi, bet rakstisku garantiju, ka nauda tiešām būs, joprojām neesot.
Krievija pieprasa garantijas, lai gan tā sola piegādāt gāzi tikai pēc priekšapmaksas. Tas nozīmē, ja nauda netiks samaksāta par mēnesi uz priekšu, tad gāzes jebkurā gadījumā nebūs. Bet tik un tā, kā var saprast no paziņojumiem, Krievija vēlas, lai EK uzņemtos daļu garantiju uz sevis.
Šīs garantijas esot iekļautas Krievijas piedāvātajā divpusējā protokolā, par kuru runāja “Gazprom” vadītājs Millers. „Sarunas turpināsies tikai tad, ka Ukraina un Eiropa varēs vienoties par šo divpusējo protokolu. Ja šāda vienošanās netiks panākta, tad nekādu sarunu nebūs un nekāda vienošanās netiks parakstīta,” pauda Millers.
EK, kā noprotams, nesteidzas garantēt ar Eiropas nodokļu maksātāju naudu gāzes piegādes Ukrainai un meklē citus risinājumus. Pirms nedēļas izskanēja ideja, ka par garantu varētu kļūt kāds Eiropas enerģētikas uzņēmums ar labu reputāciju, nevis Ukrainas koncerns “Naftogaz”.
Pirms sarunu uzsākšanas enerģētikas komisārs Etingers paredzēja trīs pamatproblēmas par kurām būs jāvienojas – stabila gāzes cena, apmaksas garantijas no Ukrainas puses un visiem pieņemams juridiskais risinājums. „Šīm trīspusējām sarunām nav noteikts konkrēts beigu laiks. Es domāju, ka mēs visi vēlamies panākt pagaidu vienošanās noslēgšanu, lai garantētu stabilas gāzes piegādes no šī brīža līdz 2015. gada marta beigām,” sacīja Etingers.
Krievijas Pirmais kanāls vēsta, ka uzreiz pēc sarunām, ap sešiem no rīta, Krievijas delegācija ir pametusi Briseli un devās uz Maskavu. Bet viņi ceturtdienas vakarā varētu atgriezties, ja izdosies atrast risinājumu.
Jau vēstīts, ka svētdien Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka sarunās ar Krieviju Milānā tika panākta vienošanās par gāzes cenu. Ja vienošanās tiks parakstīta, tad šoziem gan Ukrainā, gan arī Rietumu un Centrālajā Eiropā nevajadzētu būt problēmām ar gāzes padevi.
Krievija jūnijā pārtrauca gāzes piegādes Ukrainai, šādu lēmumu skaidrojot ar Ukrainas parādiem. Toreiz Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem atkal neizdevās vienoties par energoresursu līgumiem. Decembrī, kad toreizējais prezidents Viktors Janukovičs nolēma neparakstīt asociācijas līgumu ar ES, Krievija samazināja gāzes piegādes cenu Ukrainai no 400 līdz 268 dolāriem par 1000 kubikmetru. Pēc Janukoviča gāšanas Krievija paaugstināja gāzes piegādes cenas Ukrainai no 268 dolāriem par 1000 kubikmetriem līdz 485 dolāriem, skaidrojot to ar iepriekšējo atlaižu atcelšanu.
Jūnijā notikušās sarunas starp Krievijas kompāniju „Gazprom” un ukraiņu „Naftogaz” noslēgušās bez progresa. EK piedāvāto kompromisa variantu, kas paredzēja par aptuveni trešdaļu zemāku cenu, nekā pieprasa „Gazprom” (326 dolārus par 1000 kubikmetru), Krievijas pārstāvji noraidīja.
