Baidena vizīti varētu raksturot divējādi. No vienas puses, tā varētu būt tāda kā mierinājuma vizīte, jo ASV prezidents Baraks Obama savas prezidentūras laikā Latviju tā arī neapmeklēja. No otras puses, šo var uzskatīt arī par atvadu vizīti, jo, kā zināms, šī gada beigās gan prezidenta Baraka Obamas, gan arī paša Baidena pilnvaru termiņš būs noslēdzies. Līdz ar to šai vizītei ir arī tāda simboliska nozīmē, faktiski pasakot paldies Baltijas valstīm par sadarbību astoņu pašreizējās ASV prezidenta administrācijas valdīšanas gadu laikā.
Un šī sadarbība tiešām ir bijusi ļoti produktīva, ņemot vērā kaut vai pavisam nesen NATO samitā pieņemto lēmumu palielināt alianses spēku klātbūtni Baltijas reģionā. ASV ir ļoti svarīgi atgādināt, ka Savienotās Valstis jau ir un arī turpmāk būs klātesošas. Ne tikai uz papīra, bet reāli klātesošas. To noteikti vēlas dzirdēt un redzēt Baltijas valstu līderi un iedzīvotāji.
Baltieši vēlas arī dzirdēt un Baidens ir gatavs dot apstiprinājumu tam, cik svarīgas un augstu vērtētas ir ASV attiecības ar Latviju, ka ASV ir uzticīga NATO 5.pantam un ka Savienotās Valstis arī turpmāk būs uzticīgas Baltijas valstu suverenitātei, teritoriālajai vienotībai un neatkarībai. Un šādam Baidena vēstījumam ir jāsasniedz jau pilnīgi citas ausis.
Šajās dienās Baltijas valstis atzīmē 25. gadadienu kopš neatkarības faktiskās atjaunošanas un, nenoliedzami, Savienotās Valstis ir sniegušas milzīgu ieguldījumu arī mūsu valstiskuma veidošanā un stiprināšanā. Šodien tiek pieminēta gan Molotova-Ribentropa pakta parakstīšana, kas sadalīja Eiropu, gan arī Baltijas ceļa gadadiena, kas faktiski iezīmēja sākumu Eiropas atkalapvienošanai. Taču paralēli joprojām Ukrainā norisinās konflikts ar kārtējiem mēģinājumiem pārrakstīt Eiropas robežas. Manuprāt, viens no Džo Baidena vizītes mērķiem ir kārtējo reizi apstiprināt to, ka šāda robežu pārrakstīšana no Krievijas puses vēlreiz netiks pieļauta.
Bažas par ASV uzticību un atbalstu Baltijas valstīm ir pastiprinājušās pēc Donalda Trampa pārsteidzošajiem panākumiem cīņā par ASV prezidenta krēslu, kā arī Trampa neviennozīmīgi vērtējamie izteikumi par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Taču Džo Baidens šīsdienas vizītes laikā, visticamāk, kārtējo reizi apstiprinās, ka Savienoto Valstu uzticība Baltijas valstīm ir bijusi nemainīga pie jebkuriem prezidentiem un tā nav apspriežama.
Tieši pretēji, manuprāt, Baidens ieradīsies šeit ar kādu citu vēstījumu. Proti, pie ASV stūres var nonākts ārpolitikā ļoti pieredzējis cilvēks – Hilarija Klintone – kas turpinās jau līdzšinējo veiksmīgo demokrātu un Obamas īstenoto ārpolitiku. Hilarija Klintone šajos jautājumos noteikti var būt daudz spēcīgāka par Obamu, kurš ārpolitikas jautājumos ir pamatīgi kritizēts. Klintone ar Krieviju vienreiz jau nedaudz apdedzinājās – es šeit domāju attiecību restartēšanas mēģinājumu, līdz ar to viņas turpmākās attiecības ar Putinu varētu būt daudz piesardzīgākas. Un tas var būt iedrošinājums arī, piemēram, daudziem ASV latviešiem, kuri līdz šim ir bijuši kaismīgi republikāņu atbalstītāji, bet tieši Trampa dēļ šī attieksme sāk mainīties. Noteikti, ka Baidena vēstījumu baltiešiem sadzirdēs arī tautieši tajā okeāna pusē. Un, ja arī mēs pēdējo astoņu gadu laikā Baraku Obamu Rīgā neredzējām, tad mums var būt iespēja uzņemt jau otro prezidentu no Klintonu klana!
