Kultūra / Kultūrtelpa
Gadsimtiem senā poļu deja polonēze iekļauta ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā (UNESCO). To dejoja ciematu svētkos un aristokrātu ballēs, un tā iedvesmojusi daudzus komponistus, tai skaitā Frederiku Šopēnu.
No 26. februāra līdz 3. martam Valmierā norisināsies otrais Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls, kura programmā šogad iekļauti mākslinieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Kanādas un Norvēģijas. Festivāls jau otro gadu pulcē māksliniekus, kuru darbi iedzīvojas pilsētvidē, un viņu vidū šogad ir arī jauno mediju māksliniece Līga Vēliņa un apvienības "Orbīta" pārstāvis Artūrs Punte, kuri Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" sarunājās ar festivāla kuratori Martu Kontiņu.
Rēzeknē savas otrās mājas vismaz uz laiku atraduši aptuveni 300 Ukrainas bēgļu. Daudzi no viņiem Rēzeknē dzīvo jau vairāk nekā gadu un pamazām iekļaujas gan darba tirgū, gan arī vietējā kultūras dzīvē. Tajā pašā laikā ukraiņi uztur arī savas tradīcijas un kultūru. Gan rēzeknieši, gan ukraiņi bēgļi nolēmuši sarīkot atbalsta pasākumus varonīgajai Ukrainas tautai "No sirds Ukrainai".
Šī gada 5. februārī noslēdzās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektora amata konkursa atlases otrā kārta, kurā tika vērtēts viens pretendents. Kā rektora amata kandidātu vēlēšanām LKA Satversmes sapulcē LKA Padome nolēmusi virzīt profesoru Dāvi Sīmani, pavēstīja LKA pārstāvji.
Vai zini, kurš ir visplašākais no latviešu tautasdziesmu tematiskajiem cikliem? Vai vēl precīzāk – kuriem latvieša mūža godiem veltīts visvairāk dziesmu? Jā, protams, – kāzām. Skaitļi ir iespaidīgi. Latviešu folkloras krātuves tautasdziesmu vākumā ir pāri miljonam tekstu. Gandrīz piektā daļa, nepilni 200 tūkstoši, attiecas uz kāzu jo daudzveidīgajām norisēm.
Izglītības sistēmas uzdevums pēdējos gados ir bijis strikts un skaidrs – attīstām STEM (no angļu valodas science, technology, engineering, mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierija, matemātika) nozari, bet tādā veidā no viena grāvja esam nokļuvuši otrā, jo šobrīd humanitārajās zinātnēs trūkst pat pedagogu, kas tās pasniegtu. Vajadzētu mest malā sacensības, kura nozare ir prioritāte, jo galvenais ir balanss. Mūsdienīga un demokrātiska valsts nevar pastāvēt bez inovācijām un tehnoloģijām, bet tāpat nevar arī bez vērtībām – un tās māca humanitārās zinātnes, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Meistars Knehts" pauda Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.
Skolas, mediķi, zemnieki, un nu arī muzeji. Talsu novada muzejs, protestējot pret pašvaldības pieprasīto algu samazinājumu un darbinieku atlaišanu, piektdien, 16. februārī, rīkoja akciju – apmeklētājiem redzama tikai daļa ekspozīcijas, bet uz durvīm rakstīts – "par 25% mazāk". Tāds ir paredzamais risinājums pašvaldības budžeta līdzsvarošanai – par 25% samazināt pašvaldības darbinieku skaitu, bet atlikušajiem par 10% samazināt algas.
Lai parādītu Latvijas mediju vienotību Ukrainas atbalstam karā pret iebrucēju, Latvijas sabiedriskie mediji – Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un sabiedrisko mediju portāls LSM – aicina radio stacijas, televīzijas kanālus un elektroniskos medijus 24. februārī pulksten 12.00 vienoties kopīgā akcijā, vienlaicīgi atskaņojot Ukrainas valsts himnu.
1986. gada pavasarī Kijivas apgabala ziemeļos, 16 km no Baltkrievijas robežas, notika tāda katastrofa, ka šīs vietas nosaukums, kā raksta Oksana Zabužko, kļuva par pirmo ukraiņu valodas vārdu, kuru drīz zināja ļaudis visos kontinentos: "Piecus gadus pirms tam, kad Eiropas kartē parādījās vārds "Ukraina" (abi notikumi gan ir tieši saistīti, un nu jau var droši apgalvot, ka tieši todien, 1986. gada 26. aprīlī, padomju impērijai tika pasludināts galīgais spriedums, it kā kaut kur vēstures datorā būtu ieslēdzies neredzams atskaites tablo – "līdz PSRS galam palikuši xx gadi yy mēneši zz dienas")."
Sestdien, 2. martā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē notiks Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2023" pasniegšanas ceremonija – gaidītākais ikgadējais notikums latgaliešu kultūrā. Tajā noskaidros 10 balvas saņēmējus par padarīto latgaliskajā kultūrā 2023. gadā. No 16. līdz 29. februārim portāli LSM.lv un lakuga.lv aicina ikvienu atbalstīt savu simpātiju – kādu no 30 balvas pretendentiem.
Aptuveni 20 dažādas masku grupas no Latvijas, Polijas, Portugāles un citām valstīm piedalījās starptautiskā masku festivālā Viļānos. Trīs dienas notika dažādas masku gatavošanas meistardarbnīcas, senču tradīcijām veltīta zinātniskā konference, izrādes, konkursi un skates. Svētku kulminācijā visi dalībnieki devās krāšņos masku gājienos ne tikai pilsētā, bet arī laukos.
Kultūras ministrija (KM) izsludina atklātu konkursu uz īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta direktora amatu uz noteiktu laiku – 5 gadiem. Pretendenti pieteikumus aicināti KM iesniegt mēneša laikā – līdz š.g. 12. martam (ieskaitot).
Šos variantus atradīsim nevis tautasdziesmu izlasēs, bet zinātniskos sējumos un folkloras krātuves materiālos. Melodijas šiem variantiem mēdz būt vairāk vai mazāk atšķirīgas, arī vārdi. Bieži vien folkloras materiālos zem notīm uzrakstīta tikai viena teksta rindiņa. Gadās, ka teicējām kāds pants aizmirsies.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
