Kultūra / Izklaide
Noslēgusies dziesmu pieteikšana Latvijas Televīzijas (LTV) konkursam "Supernova" – šogad iesniegtas 108 dziesmas. Konkursa televīzijas tiešraidēs februārī skatītājiem atkal būs iespēja lemt, kuram mūziķim vai grupai uzticēt godu un atbildīgo uzdevumu pārstāvēt Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā 2024. gada maijā Malmē, Zviedrijā.
Pie prezidenta rezidences – Baltā nama – Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsētā Vašingtonā iedegta Ziemassvētku egle. Iepriekšējā vakarā līdzīgs pasākums notika pie ne mazāk zināmā Rokfellera centra Ņujorkā.
"Pilsētnieks, kas dzīvo laukos un ar saviem koriem izbraukājis visu pasauli, šogad Dziesmu svētkos debitējis kā virsdiriģents, ir arī triju dziedošu bērnu tēvs!" – tā par šarmanto kora "Maska" diriģentu, kādreizējo grupas "Cosmos" dalībnieku Jāni Ozolu stāstu uzsāk raidījums "Daudz laimes, jubilār!"
Varbūt kāds nezina, kas ir Jānis Ērglis, taču, šķiet, Latvijā nav neviena cilvēka, kas nezinātu viņa veidoto deju "Es izjāju prūšu zemi", kas šī gada Dziesmu un deju svētku laikā, skriedama pa dažādu mediju elektroniskajām lappusēm, kļuva par mīlētāko svētku hitu, aizsniedzot arī tos, kurus neinteresē ne latviešu skatuviskās dejas norises, ne arī Dziesmu un deju svētki vispār. Savā dzimšanas dienā, 17. novembrī – raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" talantīgais horeogrāfs stāsta arī par citām, tautā populārām dejām, par to veidošanas kurioziem, par Lielo skolotāju Uldi Žagatu un deju kolektīvu "Teiksma", kura vadībā Jānis ir 25. gadu!
Mūzikas akadēmijā viņa bija starp studentēm, kam pielūdzēju nudien netrūka. Viņa apprecējās ar studiju biedru, kas studēju kursu augstāk, kā pati saka – viņa gudrības un lielisko runas spēju dēļ, un viņš bija arī pietiekoši ambiciozs, solot savu studiju biedreni padarīt par zvaigzni. Un patiešām: grupa "Marana", kurā viņi abi muzicēja, iekaroja skatītāju sirdis gan Latvijā, gan ārzemēs. Tagad panākumu zvaigzni viņa izkalusi sev pati, gūstot starptautiskas balvas kā režisore kino jomā. Tā ir Dace Pūce, kas brīdi pēc savas dzimšanas dienas viesojas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!".
No 10. novembra Likteņdārzā Koknesē varēs noskatīties eposa "Lāčplēsis" gaismas uzvedumu, kas būs līdz šim vērienīgākā gaismas izrāde Latvijā. Tas tapis kā privāta iniciatīva. Uzveduma radošais kodols ir režisors Kārlis Anitens un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, bet kopumā radošajā komandā darbojas vairāk nekā 20 cilvēku. Skatītāji izrādi būs aicināti piedzīvot kā pastaigu pusotras stundas garumā. Katrā no 17 epizodēm viņus sagaidīs īpaša gaismas partitūra, kas savīsies ar mūziku, aktieru balsīm un Likteņdārza atmosfēru. Gaismas uzvedumi būs skatāmi līdz 19. novembrim.
Gatavojoties Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas Proklamēšanas dienai, Rīga ietērpjas tradicionālajās valsts svētku krāsās – pilsētu rotās sarkanbaltsarkanie karogi, gaismu instalāciju vides dizaina objekti, savukārt pilsētvides plakātus rotās īpašs svētku noformējums ar latviešu tradicionālo Zvaigžņu segu rakstiem no vairākiem Latvijas novadiem, informēja pašvaldībā.
Atzīmē tās dziesmas, bez kurām nav iedomājams tavs Vecgada vakars, un klausies tās Latvijas Televīzijas gadu mijas koncertuzvedumā "Sapņu komanda 2024" kopā ar ģimeni un draugiem! Ja tev padomā ir kāda skanīga dziesma, kas nav iekļauta anketā, bet padarītu svētku programmu īpašu, ieraksti arī to! Pieņemsim tavas vēlmes arī video formātā – video ar savu dziesmas izvēli sūti uz e-pastu [email protected].
"Latvietis ar armēņu asinīm, kam neesot vārda: nevar! Viņš arī teātra un kino režisors, rakstnieks un scenāriju autors. Un arī dramaturģijas pasniedzējs gan pie mums, Latvijā, gan Eiropā: Polijā, Francijā, Nīderlandē, Somijā, Itālijā un Turcijā," – tā savu stāstu par Lauri Gundaru iesākt raidījums "Daudz laimes, jubilār!", īsu brīdi pirms viņa dzimšanas dienas.
Tik tumši vakari vēl pēc vasaras nav manīti. Laiks tos izgaismot visdažādākajās Latvijas vietās. Gan "Menuets" Slampē un Alūksnē, gan "Dzelzs vilks" Valmierā un Kuldīgā (varēja jau samainīties ar otrās dienas vietām – nebūtu visa Latvija jāšķērso) turpina svinēt vairāk vai mazāk gadus uz skatuves, bet, lai kādas būtu svinības vai notikumi, tām ir vajadzīgi klausītāji. Vai arī otrādi, – par to ir pārliecināts Latvijas Radio 5 direktors, mūziķis Kārlis Kazāks.
Laura Groza ir viena no veiksmīgākajām mūsdienu teātra režisorēm, vairākkārtīgi par labāko izvirzīta Dailes teātra kolektīvajā balsojumā, "Spēlmaņu nakts" žūrija Grozu atzinusi par Gada režisori izrādēm "Equus" un "1984" Liepājas teātrī, viņa tikusi nominēta "Kilogramam kultūras", "Dienas gada balvai kultūrā", "Lielajai Mūzikas balvai" un citām prēmijām, taču pati saka, ka balvas viņu mulsinot. Izrādes viņa izdomājot garās pastaigās gar jūru, un ne tik daudz par balvām, bet vairāk par radošo procesu un sajūtām saruna arī raidījumā "Daudz laimes, jubilār!".
Komponists, savulaik arī Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors un kompozīcijas katedras vadītājs Juris Karlsons ir liels jokotājs un arī filozofs. Sarunu raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" viņš sākumā atsaka, rezignēti nosakot: "Kuru gan tas interesē?" Tas ir saprotams, jo pirms laika komponists publiski dalījies savā pārliecībā, ka "būtībā jau neko jaunu nevar vairs pateikt neviens. [..] Pasaule ir pilna ar muzikālu un ne-muzikālu informāciju. Lai pateiktu kaut ko jaunu, jābūt lielam uzdrošināšanās procentam."
Rudens vakari satumst, un kultūras pasākumiem ir arvien lielāka loma gaismas un siltuma uzturēšanā. Tāpēc rīb un skan visas malas – romi turpināt dedzināt dvēseles ugunskuru Dobelē un Slampē, "Dzelzs vilki" kļūst jauni Rēzeknē un Tukumā, bet "Auļi" auļo Līvānos, – populārās mūzikas apvāršņus iezīmē Latvijas Radio 5 direktors, mūziķis Kārlis Kazāks.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
