Pēc nepilnām trim nedēļām – 8. jūnijā – notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Iepriekšējās vēlēšanās pirms pieciem gadiem zemākā iedzīvotāju aktivitāte visā Latvijā bija Dagdas novadā, kur pie urnām devās vien 17,5% iedzīvotāju; atsevišķos pagastos nobalsojušo skaits nepārsniedza dažus desmitus cilvēku.
Nerimst aktivitātes jautājumā par priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā sabiedriskajos medijos. Pagājušajā nedēļā pie Sabiedriskās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ēkas notikušajam piketam nu sekoja vēl viens. Ap simt cilvēku gan plakātos, gan uzsaukumos prasīja pārskatīt krievu valodas izmantošanu priekšvēlēšanu debatēs.
Jau pavisam drīz, 8. jūnijā, notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Diemžēl iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2019. gadā, piedalījās tikai trešdaļa jeb 33,53% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju. Zemā vēlētāju aktivitāte palīdzēja ar salīdzinoši nelielu balsu skaitu iekļūt Eiroparlamentā, piemēram, Tatjanai Ždanokai no Latvijas Krievu savienības, lai gan gadu iepriekš notikušajās Saeimas vēlēšanās šī partija saņēma tikai 3,20% balsu un palika ārpus Saeimas. Tāpēc, lai Eiropas Parlamentā mēs tiktu pārstāvēti ar cienījamiem kandidātiem, piedalīšanās vēlēšanās ir katra godprātīga pilsoņa pienākums.
Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas ir noskaidrojis pilsoņu vidū populārākos kandidātus – kopvērtējuma līderis ir "Jaunās Vienotības" (JV) saraksta pirmais numurs Valdis Dombrovskis. Viņu EP vēlas redzēt 32,2% aptaujāto.
Cikla "Kam jābūt Eiropas Parlamentā?" pirmajā raidījumā partiju apvienību "Jaunā Vienotība" pārstāv deputāta kandidāti Valdis Dombrovskis un Dace Melbārde, partiju "Progresīvie" – kandidātes Elīna Pinto un Agnese Lāce. Kandidātu piedāvājumu un atbildes vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes prodekāns, politologs Mārtiņš Daugulis un Ārvalstu investoru padomes Enerģētikas un zaļās ekonomikas darba grupas vadītāja, zvērināta advokāte Dace Cīrule.
