Dzīvokļu īpašniekiem, kuru māja un arī piegulošā teritorija atrodas uz privātīpašnieka zemes, par zemes lietošanu ir jāmaksā. Kāda Rīgas mikrorajona nama iedzīvotāji ar "Rīgas namu pārvaldnieka" starpniecību vairāk nekā desmit gadus maksājuši zemes nomas maksu bijušajam īpašniekam, kurš zemi tajā laikā jau bija pārdevis pašvaldībai. Iedzīvotāji savu pārmaksāto naudu par zemes nomu un apsaimniekošanu, gandrīz 12 tūkstošus eiro, joprojām nav atguvuši, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Dzīve & stils / Ikdienai
Iedzīvotāji, pārvietojoties dzelzceļa tuvumā, manījuši, ka pērn septembrī saņemtie pirmie jaunie elektrovilcieni pa sliedēm pārvietojas tukši, bet pasažieriem tie nav pieejami. Kā skaidroja AS "Pasažieru vilciens", tas notiek tādēļ, ka vilcienus pārbauda pirms nodošanas ekspluatācijā. Tos testē gan tukšus, gan piekrautus ar smilšu maisiem, lai imitētu maksimālā pasažieru skaita svaru.
No trešdienas, 1. marta, var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas. Daļai iedzīvotāju tas jāveic obligāti, bet daļa to var izdarīt, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto nodokli. Šogad ir izmaiņas, kas nosaka, ka, iesniedzot čekus par medicīnas izdevumiem, no kuriem daļu sedzis apdrošinātājs, jāsniedz papildus informācija, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atgādināja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāves.
Tvaika ielā Rīgā kādai automašīnai, iebraucot bedrē, tika pārsistas divas riepas un diski. Tiesa nolēma, ka Rīgas domes (RD) Satiksmes departamentam jāizmaksā auto īpašniecei 1800 eiro kompensācija, taču departaments šo spriedumu uzskatīja par nepamatotu un pārsūdzēja pilnā apmērā. Izrādās, ar bedri, sasistu auto, policijas protokolu un tiesas lēmumu vien nepietiek, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Bez iebraucamā ceļa savā īpašumā palikusi kāda ģimene Salacgrīvā. Šāda neapskaužama situācija izveidojās, kad kaimiņi pēc 20 gadu draudzības vairs neatļāva braukt cauri savam īpašumu. Savukārt pašvaldība atļāva izmantot dabisku brauktuvi, kas atrodas kāpu zonā, un tas nozīmē – vasarā viņu auto bildē un strostē atpūtnieki, bet rudenī un pavasarī šis ceļš nav izbraucams. Turklāt mājas adrese, kuru piešķīrusi pašvaldība, dabā nemaz neeksistē, jo iela, kurai īpašums piesaistīts, jau vairāk nekā 16 gadus redzama vien pašvaldības detālplānojumā.
Covid-19 pandēmija, pieaugušās energoresursu cenas un Krievijas izvērstais karš Ukrainā gluži kā ķēdes reakcija noveda pie augstas inflācijas. Centrālās bankas uzdevums ir ar to cīnīties un atgriezt cenu stabilitāti, līdz ar to tiek celtas procentu likmes un aug arī "Euribor" likme, padarot kredītus dārgākus, Latvijas Radio 5 – "Pieci.lv" rubrikā "Jauni un bagāti" skaidroja Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns.
Kā panākt, lai katram dzīvoklim ik mēnesi nebūtu jāmaksā par ūdens starpību, bet gan tikai par reāli patērēto? Gāzes un elektrības patēriņu aprēķina pēc skaitītāju rādījumiem, ar ūdens patēriņa aprēķināšanu ir problēmas. SIA "Rīgas ūdens" pārstāvji skaidro, ka, aprīkojot pilnīgi visas mājas ar skaitītājiem, pilnībā nerisinās ūdens starpību problēmu, jo paliek aktuāls jautājums par mājas infrastruktūru, kas ir jāuzlabo. Skaitītāju sistēmu ieviešanu grūti izdarīt arī lielo izmaksu dēļ.
Cenu personalizēšana pēc iepriekš ievāktiem datiem ir spēcīga mārketinga stratēģija, kas interneta veikalos tiek piekopta arvien biežāk, bet to var pielietot, gan lai uzlabotu patērētāja iepirkšanās pieredzi, gan diskriminētu, liekot pārmaksāt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja "TRY Dig Latvia" projektu direktors Viesturs Kančs un Latvijas Universitātes Biznesa un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede.
Būdami bērni, mēs spēlējamies. Spēlēšanās mums palīdz izaugt un iemācīties daudzas svarīgas lietas. Savukārt spēlēšanās pieaugušo vecumā ir iespēja izzināt, noskaidrot, izpētīt, pārveidot, attīstīt savu personību un attiecības, kā arī komunikācijas prasmes ar apkārtējiem, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja psihologs, psihodrāmas terapeits Edgars Caics.
Bruņinieku ielā Rīgā ziemas spelgonī pēkšņi ieradušies strādnieki, kuri sāka jaukt šķūnīšus, lai gan daļa no tiem izmantota malkas uzglabāšanai. Rīgā ir vēl ne mazums daudzstāvu namu, kas nav pieslēgti centrālajai apkurei, tāpēc tādi šķūnīši ir ļoti nepieciešami. Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" skaidroja apsaimniekotāji, nama iedzīvotāju vairākums atbalstīja šķūnīšu nojaukšanu, turklāt tāda ir realitāte – šis nav vienīgais nams, kurā aizvien apkurei vajadzīga malka, bet nav, kur to uzglabāt.
1. marts, kad varēs sākt pildīt gada ienākumu deklarācijas, ko iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID), vairs nav aiz kalniem. Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" rubrikā "Padoms bez maksas" skaidroja, kā parastam darba ņēmējam nodrošināties, lai pēkšņi neuzrodas kāds nodokļu parāds, par kura eksistenci nav bijis nojausmas.
Netālu no Grobiņas atkritumu poligonā izveidots mantu apmaiņas punkts ar nosaukumu "Krāmu kambaris". Uz to iedzīvotāji ved lietas, kuras ir labā stāvoklī, taču pašiem nav vajadzīgas. Krāmu kambari apmeklējuši pat ekskursanti no Rīgas, tomēr visvairāk cilvēku, kuri kaut ko ved un arī paši paņem, ir vietējie, liepājnieki, arī pa kādam pāvilostniekam. Kopumā pusotra gada laikā uz krāmu kambari atvests aptuveni 2000 dažādu mantu, no kurām lielākā daļa jau atradušas jaunus saimniekus.
Viena no lietām, kas var nest lielāku vērtību ikviena maciņam ilgtermiņā, ir prasme naudu tērēt apzināti. Tas nozīmē piefiksēt visus savus tēriņus, lai saprastu, vai tie atbilst 50/30/20 likumam un kā tos potenciāli optimizēt, Latvijas Radio 5 – "Pieci.lv" rubrikā "Jauni un bagāti" skaidroja finanšu analītiķis Valters Vestmanis.
Janvāra beigās Rīgas Dzemdību namā nāca pasaulē šogad pirmie trīnīši – divi puikas un meitene. Šogad tika solīts, ka laimīgās Dabiņu ģimenes kontu Labklājības ministrija papildinās ar 15 000 eiro un nodoklis ieturēts netiks, taču pabalsta saņemšanas dienā ģimenei nācās piedzīvot vilšanos. Tiesa gan, bija notikusi kļūme, kas vēlāk atrisināta, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
50/30/20 zelta likums izmaksu sadalījumam ir plaši pieņemts atskaites punkts, pēc kura noteikt, vai tavi tēriņi ir veselīgās proporcijās. Tas iedala tavus tēriņus trīs lielās kategorijās: pamatvajadzības, vēlmes un uzkrājumi, Latvijas Radio 5 – "Pieci.lv" rubrikā "Jauni un bagāti" skaidroja finanšu analītiķis Valters Vestmanis.
Līdzīgi kā cilvēki, arī valstis aizņemas naudu, kas veido valsts parādu. Katrs parāds ir jāatdod, citādi var sākties virkne problēmu. Katram cilvēkam, piemēram, ir kredītreitings, kuru, aizdevumu laikus neatmaksājot, viegli var sabojāt. Līdzīgi ir arī valstīm, Latvijas Radio 5 rubrikā "Jauni un bagāti" skaidroja finanšu analītiķis Valters Vestmanis.
Vecliepājas primārās veselības aprūpes centra pacienti noraizējušies – medicīnas iestādē jau vairākus gadus izbūvēts lifts, taču cilvēkiem tas nav pieejams. Seniori, cilvēki ar īpašām vajadzībām un kustību traucējumiem spiesti pie ārstiem kāpt vairākus stāvus pa kāpnēm, taču ne visiem tas ir par spēkam. Arī medicīnas iestādes pārstāvji sašutuši par situāciju, kas radusies projekta kļūmes dēļ, un lifta izbūvi iesaukuši par "gadsimta projektu", vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Vairākiem vientuļajiem senioriem tas šobrīd ir vienīgais prieka avots – uzsver Rēzeknes novada sociālās aprūpes centrā Strūžānos, kur nupat izveidota kaķu māja. Kaķu turēšanai pansionāta teritorijā speciālas Pārtikas un veterinārā dienesta atļaujas nav nepieciešamas, taču jāievēro vairākas prasības, kuras arī tiek pildītas. Tagad kaķiem ir silti un punči ir pilni, bet centrā dzīvojošie sirmgalvji ir daudz laimīgāki, rūpējoties par ūsainajiem draugiem.
Cilvēkam, kurš nonācis medicīnas iestādē, ir svarīgi, lai ārsts sīki un smalki izstāsta, kādas veselības problēmas viņu piemeklējušas, kāda ir diagnoze un kāds būs ārstēšanās plāns. Taču ne vienmēr notiek tā, kā ir paredzēts Pacientu tiesību likumā. Pacients Jānis, slimnīcā ārstējot nopietnu traumu, saskārās ar situāciju, ka personāls nesteidz izskaidrot notiekošo, tāpēc bijis spiests atbildes meklēt internetā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".