Tā kā Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un tās apkaimē patlaban norisinās plaši dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvdarbi, Rīgas centra ielas pārdzīvo vērienīgas pārmaiņas. Skatam atklājas arī daudziem nezināmas detaļas, piemēram, Gogoļa ielu savulaik klājis bruģis, kuram vēlāk pārliets asfalts. Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" skaidroja Rīgas domē, atrastais bruģis tiek precīzi uzskaitīts, noglabāts un to plāno izmantot atkal. Patlaban Rīgas domes Satiksmes departamentam glabāšanā ir 1253,6 tonnas kaltā bruģa.
Dzīve & stils / Ikdienai
Kalniņu ģimene Salacgrīvas novadā cer atpirkt no bankas paši savu māju, kuru zaudējuši, nespējot atmaksāt kredītu. Patlaban šiem cilvēkiem finansiālā situācija uzlabojusies, taču uz visiem viņu iesniegumiem saņemti atteikumi. Tikmēr mājai jau ir jauns īpašnieks, un nav skaidrs, vai ģimenei izdosies vienoties un atpirkt "Jaunlapiņas", kuras tik ļoti negrib pazaudēt, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Piecās minūtēs var pagūt izdarīt daudz, bet, lai pārsēstos no viena vilciena otrā, ar šo laiku var būt par maz. Tāpēc diendienā Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā daudzi pasažieri riskē un šķērso sliedes neatļautā vietā, lai tikai pagūtu uz nākamo vilcienu. Cik loģiska ir vilcienu reisu plānošana, skaidroja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija".
Aizkraukles novada Zalvē, iespējams, pašvaldības pārstāvji bija plānojuši no īres dzīvokļa izlikt 60 gadus vecu pagasta iedzīvotāju, tomēr mātes glābšanā iesaistījās meita, kura palīgā skaidrot notiekošos uzaicināja arī Latvijas Televīzijas raidījumu "4. studija". Tagad vietvarā izskatīs jautājumu par iespēju ļaut kundzei īres dzīvoklī vēl kādu laiku palikt, ja viņa sakārtos kādu sev piederošu īpašumu, vēstīja raidījums.
Iepirkšanās internetveikalos kļuva īpaši populāra Covid-19 pandēmijas laikā, kad tie bija vienīgie, kuros nebija jāievēro nekādi piesardzības pasākumi, distancēšanās vai roku dezinfekcija. Tomēr, lai nepaliktu bez precēm un naudas, piesardzība ir jāievēro arī šajos veikalos. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija" saņēmis vairāku skatītāju sūdzības par nesen veiktiem pirkumiem dažādos veikalos tīmeklī.
Latvijā izplatīts ir uzskats, ka sievietes no vīriešiem ir tik atšķirīgas, ka arī viņu spējas veikt konkrētus uzdevumus ir krasi atšķirīgas, un tas atspoguļojas algu līmenī – sievietes joprojām saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atzina sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Dzimumu līdztiesība Latvijā šobrīd ir ļoti svarīgs jautājums tieši ekonomiskā perspektīvā – sieviešu iesaiste vadības līmenī ir nepieciešama valsts attīstībai, vērtēja Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa.
Strupceļa situācijā ar ūdensvada un kanalizācijas pakalpojumiem nonākuši Kauguru daudzdzīvokļu namu kvartāla iedzīvotāji – Engures ielas 6. nama pagrabs regulāri applūst, bet, lai to saremontētu, par darbiem un izmaksām būtu jāvienojas 10 daudzdzīvokļu māju īpašniekiem un 4 šo namu apsaimniekotājiem. Pārvaldnieku asociācija atzīst – šādas situācijas ir padomju laika mantojums un tādas ir visai bieži.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) un Onkoloģijas centra jeb "Gaiļezera" bezmaksas atrašanās laiks stāvvietā no 90 minūtēm samazināts uz 45, kas, kā atzina vairāki Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" aptaujātie stāvvietas klienti, ir visai neērti, jo ne vienmēr šajā laikā var pagūt atgriezties atpakaļ.
Lai ietu strādāt par fizikas skolotāju vai zinātnieku, vajag tikai apņēmību to mācīties, jo fiziķu Latvijā trūkst tik ļoti, ka darba vietu atrast, visticamāk, nebūs sarežģīti jau pirmajā studiju gadā, Latvijas Radio 5 raidījumā "Profesiju skatlogs" vērtēja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas fizikas skolotājs, Latvijas Universitātes skaitliskās modelēšanas institūta lektors un Jauno Fiziķu Skolas vadītājs Ģirts Zāģeris.
Pāris mēnešus pēc "Rīgas satiksmes" sabiedriskā transporta biļešu tarifu izmaiņām dažas iedzīvotāju grupas aizvien nemierā ar jaunajām cenām – rīdzinieki sūkstās, ka brīvdienās vairs nav 60 centu biļetes, bet studenti, kuri kopš kovida pandēmijas un energocenu kāpuma dēļ daļu nodarbību aizvada attālināti, nav apmierināti, ka ir spiesti pirkt mēnešbiļeti, un slavē iepriekšējo kārtību, kad par braucienu bija jāmaksā 30 centi, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Bieži vien cilvēki izvēlas iegādāties dārgākus auto, nekā patiesībā var atļauties, savu lēmumu pamatojot ar to, ka tas ir ieguldījums nākotnei. Patiesībā auto līzings ir viena no vidējā slāņa iedzīvotāju lielākajām finansiālajām problēmām, jo auto iegāde nav labs ieguldījums – tā vērtība, laikam ritot, krīt, Latvijas Radio 5 – "Pieci.lv" rubrikā "Jauni un bagāti" skaidroja finanšu analītiķis Valters Vestmanis.
Ķemeru iedzīvotājiem pēdējie mēneši bijuši visnotaļ trauksmaini, jo nereti nācies piedzīvot elektrības pārrāvumus, līdz ar to arī – aukstumu un tumsu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Vietējie vēlas saprast iemeslus bojājumiem, jo dažos gadījumos, kā skaidroja vietējie, elektrības nav bijis pat 12 stundas. Savukārt AS "Sadales tīkls" norādīja, ka patiešām pēdējā laikā notikuši vairāki sarežģīti bojājumi, tāpat neveiksmīgu apstākļu sakritības dēļ nav bijis iespējams tehnoloģiski apiet bojātos līnijas posmus.
Ņemot vērā sabiedrības interesi un daudzpusīgos pieredzes stāstus, Tiesībsarga birojā līdz 26. martam pagarina periodu, kad ikviens aicināts sazināties un pastāstīt, kāda ir pieredze saistībā ar dzīvi pansionātā. Līdz šim birojā saņemtās vēstules liecina, ka cilvēki bieži vien izjūt bezspēcību pret pansionātos notiekošo, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Cilvēki nereti uzskata, ka darbadienās var gulēt mazāk, jo izgulēsies brīvdienās, taču "miega parāda" atdošana nestrādā, turklāt tā organismam var radīt apjukumu. Tāpat viļņveidīga neizgulēšanās un tad izgulēšanās palielina cukura diabēta rašanās risku. Miegs ir tikpat svarīgs kā elpošana un ēšana, – tādas atziņas Starptautiskajā miega dienā izskanēja Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" un Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot".
Depozīta sistēma Latvijā darbojas jau vairāk nekā gadu. Kā apgalvo SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO), iepakojumu nodošana jau kļuvusi par stabilu paradumu sabiedrības ikdienā – sistēmu izmanto 93% Latvijas mājsaimniecību, savukārt regulāri depozīta iepakojumus nodod 71% iedzīvotāju. Tomēr pie sistēmas pierast aizvien ir grūti mazajiem veikaliem, kuriem jādomā, kā uzglabāt maisu kalnus, un nereti jāsteidz meklēt iemeslus, kādēļ taras pieņemšanas ierīce nedarbojas, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
2006. gadā pēc ugunsnelaimes Svētciema "Lapiņās" Ķepiņu ģimene vērsās pie sabiedrības pēc palīdzības, jo liesmas nopostīja ne tikai dzīvojamo ēku, bet arī visu iedzīvi. Toreiz ģimenei saziedota nauda, kas likta lietā jaunas mājas būvniecībai. Tagad, kad ģimenes pāris nolēmuši šķirties, tieši šis ziedojums kļuvis neērts, jo vīram kā zemes īpašniekam gribētos, lai māja piederētu viņam, bet tiesas procesā uz ziedotāju līdzdalību apelē sieva, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Kā skaidroja jurists, civilprocesā darbojas sacīkstes princips, un katrai pusei jācenšas pierādīt savu taisnību, tomēr ziedotāju palīdzības fakts tiesai būtu jāņem vērā.
Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" atgriežas pie stāsta, par kuru informējām iepriekš – par automašīnu, kas tika sabojāta, iebraucot bedrē vienā no Rīgas ielām. Tā sākās tiesvedība starp auto īpašnieci un Rīgas domes Satiksmes departamentu. Problēmas risinājumu sižeta varonei nācās gaidīt divus gadus. Nesen Rīgas apgabaltiesa ir pieņēmusi lēmumu, kas nav pārsūdzams – Rīgas Domes Satiksmes departamentam jāmaksā auto īpašniecei 1800 eiro kompensācija.
Šobrīd Latvijā nav izlietoti apmēram četri miljoni privatizācijas sertifikātu. To darbības beigu termiņš ir 2026. gada 31. decembris. Tos joprojām iespējams iegādāties, taču objektu, kurus par tiem privatizēt, ir maz, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore un SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" Finanšu departamenta Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodaļas vadītājs Kristaps Timpars.
Dzīvokļu īpašniekiem, kuru māja un arī piegulošā teritorija atrodas uz privātīpašnieka zemes, par zemes lietošanu ir jāmaksā. Kāda Rīgas mikrorajona nama iedzīvotāji ar "Rīgas namu pārvaldnieka" starpniecību vairāk nekā desmit gadus maksājuši zemes nomas maksu bijušajam īpašniekam, kurš zemi tajā laikā jau bija pārdevis pašvaldībai. Iedzīvotāji savu pārmaksāto naudu par zemes nomu un apsaimniekošanu, gandrīz 12 tūkstošus eiro, joprojām nav atguvuši, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".