Valdību veidojošie politiskie spēki sēdē pirmdien, 15. martā, pēc ilgām diskusijām vienojušies straujāk virzīt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) rosināto lielo ostu reformu Rīgā un Ventspilī.
Autora ziņas
Piekto daļu Atveseļošanas un noturības mehānisma naudas paredzēts ieguldīt digitalizācijā. Tas radījis domstarpības par to, vai lielāko daļu naudas ieguldīt valsts pārvaldē, vai privātajā sektorā. Šobrīd ministriju veidotais plāns priekšroku dod valsts pārvaldei, taču uzņēmēju organizācijas iebilst.
Valdība piektdien pieņēma vairākus drošības pasākumus, lai īstenotu scenāriju "A" jeb mērenu ierobežojumu pieaugumu Covid-19 izplatības mazināšanai līdz Lieldienām. Uzsvars šajā variantā ir uz attālinātā darba veicināšanu.
Valsts par gandrīz pusmiljonu eiro veidos kampaņas, lai mudinātu iedzīvotājus ievērot epidemioloģiskās drošības noteikumus. Ekonomikas ministrija vēlas mainīt iedzīvotāju iepirkšanās paradumus, savukārt Valsts kanceleja plāno vairākas kampaņas par drošas uzvedības modeļiem. Mērķis ir arī mazināt emocionālo spriedzi sabiedrībā.
Disciplinārlietā nav konstatētas Nacionālā veselības dienesta (NVD) Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieka Aināra Lācberga prettiesiskas darbības, lemjot par "BioNTech/Pfizer" vakcīnu iepirkšanu Latvijai, - par to otrdien savā prezentācijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!").
Pēc pašvaldību vēlēšanām jaunajos novados būs jārīko arī iedzīvotāju padomju vēlēšanas. Tā noteikts jaunajā Pašvaldību likumā, kuru ceturtdien atbalstīja valdība un par ko vēl spriedīs Saeima. Padomes būs konsultatīvas, taču pašvaldību domēm būs obligāti jāizskata to iesniegtie lēmumi.
Darbu Vakcinācijas projekta birojā uzsācis bijušais Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītājs Edgars Labsvīrs. Viņš darbam izvēlēts tāpēc, ka jau pārzina veselības nozari Latvijā. Pērn Labsvīrs tika daudz kritizēts par NVD masku iepirkumiem, kas bija viens no iemesliem, kādēļ viņš amatu pameta. Tiesībsargājošās iestādes viņa rīcībā gan nelikumības nav atklājušas.
Valdība otrdien, 2. martā, diskutēs par Covid-19 ierobežojumu pastiprināšanu, lai samazinātu jaunā vīrusa paveida izplatību. Veselības ministrija atsakās komentēt, kādus pasākumus varētu piedāvāt, taču valdības jau apstiprinātajā ziņojumā par tā sauktā luksofora principa ieviešanu noteikts, ka pie esošās jaunā paveida izplatības jāapsver gan pārvietošanās, gan stingrāki tirdzniecības ierobežojumi.
Pēc sižeta par Černobiļas atomkatastrofas seku likvidētāju vakcināciju Stradiņa slimnīcā Latvijas Televīzija (LTV) saņēma satrauktu zvanu no kāda seku likvidētāja radinieces par to, ka potēties bijis iespējams “Černobiļas” biedrības vadībai. Savukārt viņas radiniekam atbildēts, ka vakcinēties varēs tikai pēc viena vai diviem mēnešiem. Slimnīcā norādīja, ka vakcinēti tikai tie, kuri ir ne tikai avārijas seku likvidētāji, bet arī ar noteiktām medicīniskām indikācijām, tomēr atzina, ka biedrības valdes locekļi vakcinācijai uzrunāti atsevišķi.
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums, kas 2020. gadā bija 3,6%, ir mazāks, nekā prognozēts iepriekš. Turklāt ražotājiem izdevies pat saražot vairāk. Tomēr prognozes par nākotni ir piesardzīgas, jo nav skaidrs, kā attīstīsies Covid-19 pandēmija un kā tā ietekmēs gan Latvijas, gan pasaules ekonomiku.
No piektdienas aviosabiedrības varēs atsākt pārvadājumus uz Lielbritāniju, Īriju un Portugāli, kas uz divām nedēļām bija liegti. Bet ceturtdien valdībā paredzētas diskusijas par to, vai turpināt nosacījumu, ka ieceļot Latvijā drīkst tikai ar svarīgu iemeslu. Veselības ministrija iesaka šādu regulējumu saglabāt līdz ārkārtējās situācijas beigām.
Vairāki desmiti ofšoru, aptuveni 50 nekustamo īpašumu, 85 miljoni dolāru (70 miljoni eiro) Luksemburgā un tirdzniecības centrs Ventspilī ir starp aktīviem, kas varētu nonākt valsts īpašumā, ja stātos spēkā pirmās instances spriedums tā dēvētajā Aivara Lemberga krimināllietā. Tiesa norāda, ka par konfiscējamu atzīta gandrīz visa manta, kam prokuratūra uzlikusi arestu. Lembergs spriedumu varēs pārsūdzēt.
Pēc 12 gadus ilgušas tiesāšanās pirmās instance tiesa pirmdien, 22. februārī, pasludināja saīsināto spriedumu tā sauktajā Aivara Lemberga tiesas prāvā. Rīgas apgabaltiesa Lembergam piesprieda piecus gadus cietumā, 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju. Tostarp tiesa nolēma konfiscēt arī Lembergam piederošo nekustamo īpašumu Puzē. Lembergu apcietināja uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas.
Pretēji Lietuvas amatpersonu paustajam Latvijas iestādes uzskata, ka Baltijas valstu boikots pret Astravjecas atomelektrostaciju strādā. Lai gan fiziski elektrība no nesen uzceltās Baltkrievijas elektrostacijas Baltijā ieplūst, komerciālās plūsmas šobrīd iespējamas tikai no Krievijas, uzsver Ekonomikas ministrija. Savukārt Lietuvai par to ir šaubas.
No likuma nepilnībām cietusī Vilipsonu ģimene sola vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), ja arī apgabaltiesa ģimenes iegādāto dzīvokli atzīst par noziedzīgi iegūtu un liks to atdot valstij. Risinājumus labticīgo īpašnieku aizsardzībai meklē Saeima un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija). Viņa reakciju Indra Vilipsone uzskata par novēlotu, jo par dzīvoklim uzlikto arestu ministrs informēts jau pirms diviem gadiem.
Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" bijušais valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis pērn no uzņēmuma saņēmis 965 626 eiro, no kuriem lielākā daļa varētu būt kompensācija par amata atstāšanu, liecina Gulbja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija, atstājot amatu, kā arī iepriekšējo gadu deklarācijas.
Kamēr jaunā Rīgas dome jau lēmusi likvidēt pilsētas būvvaldi, pašvaldībai turpinās tiesvedības ar ilgstoši atstādināto būvvaldes vadītāju Ingusu Vircavu. Pirmās instances tiesa likusi Vircavam samaksāt aptuveni 10 000 eiro un atcelt lēmumu par viņa atstādināšanu. Pašvaldība spriedumu ir pārsūdzējusi.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” maksas autostāvvietas mēneša abonementa izmantošanu piemērojis naudas sodu bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (“Attīstībai/Par!”). Sodi piemēroti arī bijušajam Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājam Edvīnam Balševicam un bijušajam Rīgas domes deputātam Andrim Bačkuram ("Latvijas attīstībai"), informēja KNAB.
Valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 45,5 miljonus eiro lauksaimnieku atbalstam. Lielākā daļa naudas paredzēta cūkkopības nozarei, kas, Zemkopības ministrijas (ZM) ieskatā, Covid-19 krīzē cietusi vissmagāk. Atbalsta pasākumiem lauksaimniecībā kritēriji nav tik augsti kā citās nozarēs, un ministrija to pamato ar līdzīgiem nosacījumiem kaimiņvalstīs.
Svētdien, 7. februārī, Latvija saņēmusi ražotāja “AstraZeneca” vakcīnas “Covid-19 Vaccine AstraZeneca” pirmo daļu - 7200 devas, informēja Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Ar šīm devām pietiks 3600 cilvēku vakcinācijai. Vakcīnas paredzētas gan mediķiem, gan sociālo aprūpes centru darbiniekiem un klientiem. Vakcinācijas projekta birojs norāda, ka “AstraZeneca” vakcīnas varētu sākt izmantot parīt.