Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Čerņaks ukraiņu medijiem sacījis, ka Krievijas spēki arī turpmāk mēģinās veikt ofensīvas operācijas, neraugoties uz to, ka līdz šim tiem nav izdevies sasniegt nevienu no saviem sākotnējiem mērķiem. Krievi saprotot, ka viņi šo karu zaudē, tomēr neplāno to izbeigt, piebilda Čerņaks.
Krievija varētu zaudēt vēl 70 000 karavīru
Ukrainas militārie izlūki domā, ka Krievijas karaspēka potenciālie uzbrukumi varētu nākt vienlaikus gan no ziemeļiem, gan no austrumiem. Pēdējā laikā daudzkārt ir izskanējis jautājums, vai Ukrainai varētu notikt uzbrukums no Baltkrievijas teritorijas. Čerņaks uzsvēra, ka pašlaik krieviem Baltkrievijas teritorijā nav pietiekamu spēku, lai īstenotu šādu uzbrukumu.
Ukrainas izlūkdienesti ir pārliecināti, ka iebrucēji centīsies noturēt sauszemes koridoru uz okupēto Krimas pussalu un pilnībā ieņemt Doneckas apgabalu.
Ukraiņi arī lēš, ka tuvākajos četros piecos mēnešos Krievijas armija karā varētu zaudēt vēl aptuveni 70 000 karavīru. Kremlis esot gatavs šādiem zaudējumiem, tāpēc notiekot gatavošanās jaunam mobilizācijas vilnim Krievijā.
Ukrainas frontē jau vairākas nedēļas karstākais punkts ir Bahmutas pilsēta valsts austrumos. Situācija pie Bahmutas arvien ir smaga. Lielbritānijas militārie izlūkdienesti savā jaunākajā ziņojumā norādījuši, ka abas karojošās puses tur cietušas pamatīgus zaudējumus. Briti gan norāda, ka daudzas no Krievijas karavīru decembrī īstenotajām operācijām Bahmutā bija vāji atbalstītas.
Decembra vidū Krievijas karavīri un Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" kaujinieki biežāk īstenoja kājnieku uzbrukumus pozīcijām pie Bahmutas, taču kājniekiem sniegts ļoti mazs atbalsts.
Krievijas panākumi Bahmutas virzienā ir maz ticami
Savukārt Ukraina pēdējo desmit dienu laikā ir nosūtījusi ievērojamus pastiprinājumus, lai aizsargātu pilsētu, un Krievijas uzbrukumu biežums, visticamāk, ir samazinājies, salīdzinot ar decembra vidū sasniegto maksimumu.
Eksperti uzskata, ka tuvāko nedēļu laikā kāds būtisks krievu izrāviens Bahmutas virzienā ir maz ticams.
Krievija ik dienu turpina raķešu un dronu uzbrukumus Ukrainas teritorijai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka šī gada pirmajās divās dienās virs Ukrainas ir notriekti vairāk nekā 80 droni kamikadzes "Shahed", kurus Krievijai piegādā Irāna.
Prezidents piebilda, ka viņa rīcībā ir informācija par Krievijas gatavošanos masīvam un ilgstošam dronu uzbrukumam ar mērķi novest līdz spēku izsīkumam Ukrainas iedzīvotājus, pretgaisa aizsardzību un energoapgādes sistēmu.
Viņš gan neatklāja, kad šāds uzbrukums varētu notikt. Saskaņā ar Ukrainas Gaisa spēku aplēsēm kopš septembra virs Ukrainas teritorijas ir notriekti gandrīz 500 droni, bet Krievijas rīcībā varētu būt vēl daži simti.
"Cik daudz dronu Krievijas rīcībā vēl būs, nav zināms. No pēdējās piegādātās partijas – aptuveni 250 droniem – puse jau ir iznīcināti. Tātad vēl ir. Nav izslēgts, ka būs vēl jaunas piegādes, bet mazākos apjomos," sacīja Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ignats.
Viņš piebilda, ka rietumvalstīm ir jāizdara spiediens uz Irānu, lai kavētu dronu piegādes Krievijai.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
