Daudz personiskāks skatījums uz Irānu ir diviem Talsu iedzīvotājiem: latvietim Armandam Svinsteram un irānietei Jasmīnai Ovrangai.
"Vēlamies, lai uz Irānu palūkojas citām acīm," abi saka, kad pie viņiem viesojās LTV raidījums "Pasaules panorāma".
Jasmīna uzmanīgi seko līdzi notikumiem dzimtenē, sakot, ka viņai ir ļoti svarīgi, lai arī Latvijā uzzinātu par Irānā notiekošo.
Pie Armanda un Jasmīnas esam ieradušies dienas vidū. Smaržo cidoniju tēja un vietējo cepēju kūciņas. Te ir miers un silta, mājīga vide, kas rosina radošumu. Tieši tādu viņi iecerējuši kultūrvietu "Kurte" Talsu vecpilsētas sirdī, kur notiek koncerti, lekcijas, izglītojoši un radoši pasākumi.
Jasmīna un Armands iepazinās Nīderlandē, kur viņa studēja mākslu un viņš – mūziku. Abi jau tur, Enšedes pilsētā, izveidoja savu kultūras centru – "Tankstation", kur bija vērienīgi pasākumi un virtuve, jo Jasmīnai ļoti patīk gatavot. Bet tagad dzīve abus atvedusi uz Talsiem, kas Armandam ir dzimtā pilsēta.
"Te ir kluss, bet man tas patīk. Es nāku patiešām no lielas metropoles Irānā," stāsta Jasmīna.
"Enšede, kur mēs dzīvojām Nīderlandē, jau šķita maza, bet, dzīvojot tur, man nepietrūka pilsētas, jo mēs paši visu organizējam, bijām paši savā burbulī starp darbu un mājām, un es domāju, ka varu dzīvot vēl mazākā vidē."
Jasmīna un Armands kopā veido kultūru saspēli, un abi vēlas, lai uz Irānu, šeit, Latvijā, palūkotos citām acīm.
"Irāna ir ļoti īpaša. Tā ir nesalīdzināma ar citām valstīm, kurās esmu bijis. Ārkārtīgi silti, draudzīgi un viesmīlīgi cilvēki. Kad viņi saka, ka ir priecīgi tevi redzēt, viņi patiešām tā domā," spriež Armands.
Irāna ir arī viņu abu ikdienas rūpes. Jasmīnas ģimene joprojām ir Teherānā, un, būdama tālu no mājām, viņa arvien seko līdzi tam, kas notiek dzimtenē. Īpaši tagad, kad atkal ir revolucionāri laiki un jau nedēļām ilgi cilvēki iziet ielās, protestējot pret režīmu.
Jasmīna pati jau no bērnības ir pieredzējusi, kā tas ir, kad sievietēm un meitenēm obligāti jānēsā galvassega, un kā laika gaitā sievietes to pamazām atbīda nost un tagad grib atbrīvoties pavisam. Viņa uzskata, ka šī ir tā reize, kad protesta gars Irānā neapstāsies.
"Irānā sievietes katru dienu jūt apdraudējumu no policijas. Un cīnās pret to jau 40 gadus.
Sievietes nekad nav gribējušas šos hidžābus. Tas ir apspiestības simbols, it kā mums nebūtu tiesības pašām uz savu ķermeni.
Tagad protestos tas nav vienīgais aspekts. Bet šī ir ļoti simboliska rīcība, cīnoties par vienlīdzību un vienkārši – cilvēktiesībām."
Jasmīna par savu zemi stāsta daudz, uzrakstījusi arī vietējam laikrakstam "Talsu Vēstis", viņai ir svarīgi, lai Latvijā klausās un sadzird.
"Es domāju: ja esi mākslinieks, tu nevari pateikt, ka man tas nerūp. Jo kā māksliniekam tev ir jādomā un jābūt iesaistītam sabiedrības procesos, lai saprastu, kas un kāpēc notiek, kā mēs varam veicināt izmaiņas un panākt, lai process turpinās pareizā virzienā."
Savās sarunās Armands un Jasmīna piemin arī Ukrainu, kurā iznīcību sēj Krievijai piegādātie Irānas droni.
Bet ārpus tā, kas notiek pasaulē, viņi sev apkārt veido miera ostu. Jasmīna vēl pierod pie Latvijas. Arī pie cilvēku intereses.
"Uz ielas es nešaubīgi izceļos, viņa saka." Un daudz kas ir citādāks arī sadzīvē. Piemēram, irāņu mājās nekur nebūs koka grīdas, kā Latvijā, – tur viss no pazīstamā marmora.
"Pirmā lieta, ko Jasmīna jau pieminēja, ir viesmīlība. Tas tiešām tā ir.
Dodoties uz Irānu un pieredzot to, kādi ir viņi, un, dzīvojot Rietumeiropā un pieredzot turienes attieksmi, es varu teikt, ka mums ir vairāk kopīgā ar irāņiem nekā, piemēram, ar nīderlandiešim un dāņiem. Tas ir diezgan savādi," uzskata Armands.
Jasmīna un Armands plāno ziemu, koncertus "Kurtē", darba būs daudz. Bet visam pāri ir nerimstoša ticība un enerģija labām pārmaiņām.
Ne velti, domājot nosaukumu savai kultūrtelpai, viņi tajā paredzējuši vietu ugunij – "Kurt" vai tagad "Kurte", kas ļoti līdzīgi skanot arī irāņu valodā.
