Šobrīd Latvijā viesojas simtgadniece Vija Vētra. Dejotāja, horeogrāfe un pedagoģe arī savā cienījamā vecumā pierāda cilvēka kā radošas personības nozīmi un galvenais – spēju atrast šo radošo šķautni gan dejā, gan mākslā. Pirms Jāņiem viņa dejoja jubilejas koncertā Rīgas Latviešu biedrības namā, pirms dažām dienām Siguldā līdz naktij iestudēja dejas, bet mākslas galerijā "Noass" nule atklāta viņas multimediālā mākslas izstāde "1:100".
Autora ziņas
Viju Vētru dēvē par indiešu dejas priesterieni. 1923. gadā Rīgā dzimusī dejotāja, horeogrāfe un arīdzan pedagoģe atlidojusi no Amerikas Savienotajām Valstīm uz savu dzimteni Latviju, lai simto jubileju nosvinētu uz Rīgas Latviešu biedrības nama skatuves. Bez dejas spara un dejot gribas nav iedomājama neviena diena jubilāres mūžā.
Laikā, kad uz Dziesmu un deju svētkiem izpirktas gandrīz visas biļetes un daudzi sūdzas, ka nav bijis iespējas tikt pie kārotās biļetes un svētku sajūtas, izpētījām, ka vēl nedaudz biļešu atlicis uz skatuviskās dejas lielkoncertu "Balts" "Arēnā Rīga", bet nez kāpēc visneizpirktākais šobrīd ir tieši koru lielkoncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš", kas notiks Mežaparkā.
Piedzīvots unikāls notikums – simtgadnieces Vijas Vētras jubilejas koncerts 20. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības namā, kur uz skatuves dejoja arī pati jubilāre, tika izdejotas viņas veidotās horeogrāfijas, skanēja dzeja un tika izdejoti arī īpaši jubilārei veltīti Vestarda Šimkus un Artura Maskata skaņdarbi.
Pamazām uz priekšu virzās Rīgas Kongresu nama pārbūves iecere par akustisko koncertzāli "Rīgas Filharmonija". Šobrīd noslēgusies starptautiskā arhitektūras metu konkursa pirmā kārta un Kongresu namā trīs stāvos izvietoti visi iesniegtie darbi uz A1 planšetēm. "Vēlos, lai sabiedrība saprastu, ka šī ir konkursa pirmā kārta, tātad tie ir koncepti, un mēs vēl nevaram teikt, ka šāda mums būs Rīgas Filharmonija. Jūlijā tiks palaista otrā kārta – ar sešiem tiks slēgti līgumi, un četrarpus mēnešu laikā tiks izstrādāti projekti. Būs arī konkrētas žūrijas rekomendācijas, kas mums liekas uzlabojams," atzīmē žūrijas komisijas priekšsēdētājs, arhitekts Gatis Didrihsons.
Ceturtdien, 8. jūnijā, atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas piektā diplomandu izstāde, kas aicina ikvienu skatītāju iepazīt un novērtēt mākslas tendences, jauno mākslinieku idejas un sasniegumus. Izstāde norit četrās vietās – gan mākslas akadēmijas telpās, gan citur. Katra vieta – ar savu raksturu un scenogrāfiju.
Pirmizrādi trešdien, 7. jūnijā, piedzīvoja jauna ukraiņu spēlfilma – "Nadija". Īsfilmu Latvijā ļoti īsā laikā uzņēmis ukraiņu operators Artjoms Kočarjans, kuram šī ir debija režijā. Viņa īsfilma vēsta par cerību, karu Ukrainā un reālu notikumu kādas ģimenes dzīvē. Režisors jau gadu strādā Latvijas Televīzijā par operatoru, savukārt filmā pieaicinātais operators arī ir ukrainis Mikola Bastanžijevs, kurš arī strādā Latvijas Televīzijā.
Sociālajos tīklos un teātru vidē vētru sacēlis Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Viņam esot zināmi 12 aktieri, kurus mēģinot pārvilināt Dailes teātra vadība. No aktieru "pārpirkšanas" ciešot JRT, Valmieras Drāmas teātris un Liepājas teātris. Alvis Hermanis esot gatavs tiesāties, pieprasot kompensēt aktieru audzināšanai iztērētos līdzekļus. Tikmēr atbildīgā ministrija un eksperti uzskata – tiesvedībai nav pamata.
Mākslas centrs "Noass" kopā ar norvēģu mākslas studiju "Fargefabrikken" izveidojis interaktīvu ceļojošu laikmetīgās mākslas izstādi bērniem un jauniešiem, taču tā pārsteigs arī pieaugušos. Divi apgleznoti busiņi ved "Mākslu uz riteņiem" pa Latvijas skolām, lai veicinātu radošumu drošā vidē. Busos iespējams gan iekāpt un iepazīt citu realitāti, gan, iesaistoties instalācijā, pašiem uzcelt jaunu pasauli.
Komponista Raimonda Tiguļa iedibinātā tradīcija rīkot brīvdabas koncertus Talsos, Tiguļkalnā, kā magnēts pievelk klausītājus ne tikai no Kurzemes, bet arīdzan no tālākiem reģioniem. Šogad koncertā komponists bija sapulcinājis dažādus mūziķus, tostarp Renāru Kauperu, Andreju Osokinu, kori "Kamēr" un daudzus citus domubiedrus mūzikā.
Latvijas paviljons Venēcijas arhitektūras biennalē svinīgi atklāts un jau iekļuvis interneta žurnālu "Domus" un "Elle Decor" labāko paviljonu sarakstos. Izvēlētā lielveikala koncepcija, uzbūvējot tirdzniecības centru – "T/C Latvija" – un piepildot to ar pēdējās desmitgades arhitektūras idejām, gūst uzmanību.
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas katedras studenti iztaujājuši bērnus un jauniešus, kas, bēgot no kara, nokļuvuši Latvijā. Pieredzētais ceļš, emocijas, noklusētais un pārdzīvotais pārtapis mākslas tēlos – uzzīmēts un aprakstīts komiksos. Izstāde "Outspoken" jeb latviešu valodā "Izstāstītie" šobrīd aplūkojama mākslas telpā "Aminori" Rīgā un vēlāk tiks izdota arī komiksu grāmata angļu valodā.
Jau otro gadu pianists Andrejs Osokins kopā ar domubiedriem rīko festivālu Ukrainas atbalstam. 7. maijā sāksies ieskaņas pasākumi, bet 20. maijā gaidāms festivāla atklāšanas koncerts. Visi ienākumi par biļetēm tiks ziedoti ukraiņu karavīru atbalstam frontē, sadarbībā ar organizāciju Ziedot.lv nosūtot viņiem pašuzsildāmās maltītes, aizsargbilles un aizsargcimdus.
Latvijas Universitātes jauktais koris "Dziesmuvara", kura vēsture ietiecas gandrīz simt gadus senā pagātnē un kas savulaik uzstājies pat karaļiem, pirmoreiz ierakstījis albumu "Vara saknes". Tajā apkopotas senākās, galvenokārt īpaši šim korim veltītās dziesmas. Atklāšanas koncerts ar jauneklīgi dzirkstošu vēstījumu skatītājiem atklāja īpašo dziesmuvaras spēku un vērtības, kas korī satur kopā mūsdienu studentus un savieno pagātni ar tagadni.
Šogad Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs ar plašu programmu svinēs savu pirmo desmitgadi. Nākamnedēļ tur tiks atklāta Marka Rotko oriģināldarbu izstāde. Bet jau 18. aprīlī Dailes teātrī, kur iestudēta godalgotā izrāde "Rotkho", paplašinot iestudējuma radīto tematiku ārpus skatuves, tika atklāta latviešu mākslinieku radīto Rotko darbu kopiju un interpretāciju izstāde.
Rīgas Mākslas telpa pārvērsta laikmetīgā multimediālā emociju, dusmu, sāpju un atklātības izvirdumā. Māksliniece Daniela Vētra izveidojusi izstādi "Neatkarības deklarācija", performatīvā mākslas valodā runājot par dzemdībām, vardarbību, abortiem un sieviešu ķermeņa autonomiju. Izstādi papildinās arī izrādes un diskusijas.
Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā mākslas stacija "Dubulti" darbojas kā brīva platforma, kur paust demokrātiskās kultūras nostājas un mākslā integrēt aktuālos politikas notikumus. Aizvadītās nedēļas izskaņā atklāta Baltkrievijas 2020. gada protestiem veltīta izstāde – tā ar tiešu, sociālpolitiski aktuālu trāpījumu laikā ieved skatītāju Baltkrievijas brīvības cīņu noskaņās.
"Kamēr elpoju, es ceru" – ar šādu devīzi, izmantojot romiešu dzejnieka Ovīdija teicienu, pirms vairāk nekā 120 gadiem tika celts Rīgas 2. pilsētas teātris – tagadējais Latvijas Nacionālais teātris. Ar šādu devīzi veidota arī Kristiana Brektes izstāde teātra publiskajā telpā, kas papildina dramaturga Artūra Dīča lugu par vardarbības tēmu. "Ričards. Nekā personīga" Elmāra Seņkova režijā skatītāju domas novirza dzīvības vērtības un nāves neizbēgamās nojautās un patiesības meklējumos, šķetinot vardarbības cēloņus un sekas.
Latvijā mākslas tirgus ir ļoti mazs un katastrofāli trūkst izstāžu zāļu un finansiālā atbalsta jaunu mākslas projektu radīšanā. Tas skarbi ietekmē arī jaunos māksliniekus, kam grūti izveidot veiksmīgu karjeru. Latvijas Mākslas akadēmiju bakalaura programmā pērn absolvēja apmēram 112 studenti, maģistra programmu 71.