Ziņas
Trešdien, 1. maijā, aprit 20 gadi kopš Latvijas un vēl deviņu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai (ES). Viens no cilvēkiem, kas Latvijas Ārlietu ministrijā ir strādājis gandrīz no pašiem pirmsākumiem un ir piedalījies arī Latvijas iestāšanās sarunās ES, ir valsts pašreizējā pastāvīgā pārstāve šajā organizācijā, vēstniece Lelde Līce-Līcīte, kas Latvijas dalībā ES kā vienu no būtiskākajām lietām izcēla to, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas Briselē sāka runāt par cīņu pret dezinformāciju.
Latvijai, Lietuvai un Igaunijai 2004. gada 1. maijā pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), iezīmējās triumfāla atgriešanās mūsu likumīgajā, vēsturiskajā vietā kā ES locekļiem. Dalība ES un NATO kardināli mainīja ģeopolitisko ainavu un noteica Baltijas valstu nākotni, – tā trešdien, 1. maijā, atzīmējot 20. gadadienu kopš iestāšanās ES, kopīgajā paziņojumā norādīja Baltijas valstu prezidenti Edgars Rinkēvičs, Gitans Nausēda un Alars Kariss.
Saeimai skatot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, valdības koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) varētu piedāvāt izmaiņas arī citu pašvaldību administratīvi teritoriālajā iedalījumā, izriet no Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) paustā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "1:1".
Valdība nule apstiprinājusi Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par "Slimnīcu tīkla attīstību", kas paredz vairākas nozīmīgas izmaiņas. Viena no tām – slimnīcas saņems tā saukto digitalizācijas maksājumu. Tas domāts, lai pilnīgi visas slimnīcas beidzot sāktu pilnvērtīgi ievadīt informāciju par pacientiem vienotā sistēmā elektroniski. Un tieši par šo jautājumu šodien valdībā izcēlās karstas diskusijas.
Ziņas vieglajā valodā 30. aprīlī.
Ekonomikas ministrija (EM) ir izvirzījusi mērķi līdz 2035. gadam panākt, lai Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) sasniegtu 83 miljardus eiro, teikts EM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas ekonomikas attīstību, kuru otrdien apstiprināja valdībā.
Tas ir mīts, ka Latvija ir nabadzīga valsts, šādu vērtējumu otrdien pauda Latvijas Universitātes (LU) profesore, domnīcas "LV Peak" direktore Inna Šteinbuka, iepazīstinot ar pētījumu "Latvija Eiropas Savienībā – 20 gadi".
Nolūkā padarīt elektrisko braucamrīku lietotāju un kājāmgājēju sadzīvošanu kaut cik saticīgāku, no 1. maija Rīgā stājas spēkā jauni noteikumi, kas paredz gan jaunus ātruma ierobežojumus, gan speciālas zonas elektrisko skrejriteņu novietošanai. Tikmēr saasinās konkurence koplietošanas braucamrīku operatoru vidū. Viens no uzņēmējiem tiek vainots konkurences kropļošanā, sev par labu interpretējot likuma normas.
Tuvojoties vasarai, situācija frontē Ukrainā ir saasinājusies, īpaši valsts austrumos, kur Krievija pastiprina uzbrukumus. Tāpēc Ukrainas armijā gaida jaunu rietumvalstu militārās palīdzības piegādes vilni, noskaidroja Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa, kas atrodas Donbasā.
Valdība otrdien atbalstīja Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju iegādi līdz 136 miljonu eiro vērtībā, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"). Gala lēmums būs jāpieņem Saeimā.
Pagaidām kompromiss par izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas kārtībā vēl nav panākts. Sarunas aizvien turpina darba devēji un arodbiedrības. Darba devēju ierosinājums samazināt darba devēju apmaksāto darba nespējas dienu skaitu, nosakot, ka pirmās trīs slimības dienas vispār netiktu apmaksātas, netika atbalstīts. Arodbiedrības iestājas par to, lai no pārmaiņām neciestu strādājošie.
Šajā gadā valdības budžeta deficīts būtiski pieaugs un sasniegs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pietuvojoties tuvu Māstrihtas 3% no IKP robežai, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Latvijas Stabilitātes programmas projektā 2024.–2028. gadam, ko otrdien skatīja valdībā.
Materiālu, kas pēc taustes atgādina ādu, bet smaržo pēc meža, no priežu mizām veido latviešu dizainere Sarmīte Poļakova. Viņas darbs guvis atzinību jau daudzviet pasaulē, jo arvien pieprasītāki kļūst ilgtspējīgi materiāli.
Izmantojot sociālo platformu kā aizsegu, kāds vīrietis Vidzemē sazinājies un veicis seksuāla rakstura darbības ar nepilngadīgu meiteni. 1985. gadā dzimušais vīrietis pērn decembrī iznāca no cietuma, kur atradās pusotru gadu par līdzīgu noziegumu. Pagāja tikai pāris mēneši, kad šī persona atkal ir aizturēta. Policija lēš, ka šī persona pēc izmeklēšanas atkal nonāks cietumā.
No otrdienas, 30. aprīļa, Rīgā, iepretim valdības ēkai, apskatāma karikatūrista Gata Šļūkas izstāde par mītiem, stereotipiem un maldīgiem uzskatiem, kas radušies sabiedrībā par Eiropas Savienību un NATO. Izstādē apskatāmas 10 visizplatītākās nepatiesības, lai ikviens varētu novērtēt Eiropas Savienības un NATO lomu un ieguldījumu kopīgo vērtību stiprināšanā.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā otrdien sākts semināru cikls "Drosmīgi par demenci", lai sniegtu atbalstu demences pacientu radiem un aprūpētājiem, veicinātu pacientu iekļaušanu sabiedrībā un izglītotu sabiedrību par diagnozi. Pērn, rīkojot seminārus par psihisko veselību, demences temats cilvēkus interesēja visvairāk. Turklāt Latvijā trūkst atbalsta gan slimības pacientiem, gan viņu aprūpētājiem.
Veicot dienesta pienākumus, četri policisti nogalināti un vēl četri smagi ievainoti apšaudē ASV Ziemeļkarolīnas štata Šarlotas pilsētā. Sadursme izcēlās starp likumsargiem un bēgošu noziedznieku.
Kompensējamo zāļu saraksts papildināts ar jauniem inovatīviem medikamentiem onkoloģijas un hematoonkoloģijas diagnožu ārstēšanai un jauniem medikamentiem psihiatrisko slimību ārstēšanai, informēja Veselības ministrijā.
Sapnis par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) drīz kļūs par realitāti Ukrainai, Balkānu valstīm, Moldovai un Gruzijai. Šādu pārliecību otrdien videouzrunā Prāgas pilī rīkotās konferences dalībniekiem, kas bija sapulcējušies par godu 20. gadadienai kopš Čehijas iestāšanās ES, paudis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Eiropas Komisija otrdien paziņojusi, ka sākusi izmeklēšanu pret ASV kompānijai "Meta" piederošajiem sociālajiem tīkliem "Facebook" un "Instagram". Izmeklēšana sākta bažās par to, ka šīs platformas nespēj sekmīgi cīnīties pret dezinformāciju pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
