Ziņas
"Šeit aug mani bērni, un mani ir svarīgi, kādā valstī viņi dzīvos," – tā saka Dace Džavašvili, Gruzijas latviete. Viņa ir viena no dalībniecēm plašajos protestos pret tā saukto "Krievijas aģentu likumu", kas turpinās arī šajā nedēļas nogalē. Gruzijā pastāvīgi dzīvo vairāki desmiti latviešu. Darbojas diasporas organizācija "Ave Sol", kas rīko dažādus kultūras un saviesīgus pasākumus. Gan organizācija, gan vairums tur mītošo tautiešu protestos un politikā neiesaistās – šīs lietas esot jāizlemj gruzīniem pašiem. Taču Dace un viņas ģimene nevar stāvēt malā.
Pirms teju diviem gadiem valsts lielākie uzņēmumi – enerģētikas milzis "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži" – paziņoja, ka attīstīs kopīgu projektu. Vēja parkus. Tam tolaik izveidota kompānija "Latvijas Vēja parki" (LVP), kas sola nodrošināt tādas turbīnas, kādas Latvijā vēl nav, proti, to garums sasniegs teju 300 metrus. Pirmie parki darbu varētu uzsākt 2028. gadā.
Vairāk nekā puse topošo ārstu un medicīnas aprūpes speciālistu aptaujā atzinuši, ka viņiem ir vājas vai ļoti vājas krievu valodas zināšanas. Šādu aptauju veikusi Jauno ārstu asociācija. Tā arī ceļ trauksmi, par latviešu valodā runājošu jauno medicīnas speciālistu diskrimināciju gan studijās, gan vēlāk darba vietās Latvijā. Un viens no satraukuma cēloņiem ir arī eksāmens, kurā topošais mediķis var tikt pie pacienta, kurš nerunā latviešu valodā.
Bez smagā svina priekšauta, kas nereti biedē vairāk nekā pats rentgens. Tādas ir jaunās vadlīnijas, kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) tiek veikti radioloģiskie izmeklējumi. Mūsdienu radioloģijas izmeklējuma aparatūras starojuma deva neatšķiras no tās, ko saņemam ikdienā no saules gaismas. Tāpēc turpmāk no starojuma tiks sargāti tikai darbinieki un vecāki, ja viņi atrodas bērnam blakus.
Ukrainas armija pašlaik piedzīvo īpaši spēcīgu uzbrukumu Harkivas apgabalā. Par Harkivas krišanu satraukties nav pamata, jo Ukrainas otrās lielākās pilsētas ieņemšana šobrīd nav Krievijas spēkos, bet tas arī nav okupantu galvenais mērķis – Krievijas prioritāte ir Ukrainas dienvidi un austrumi, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Jūrmalā Lielupes krasta stiprinājums, kura dēļ savulaik izcirta lielāko daļu krastā augušo koku, joprojām stāv pamests pusratā, un ir iestājusies kārtējā vasara, kad iedzīvotājiem liegta piekļuve pie upes. Pašvaldība visā vaino uzņēmumu, kas savukārt norāda uz slikti izstrādāto un vairākkārt grozīto projektu, kā dēļ nav bijis iespējams pabeigt darbus laikā. Pašvaldība līgumu ar uzņēmumu lauzusi un meklē jaunu būvnieku.
Apmēram nedēļu ir atjaunoti tiešie avioreisi no Rīgas un Telavivu Izraēlā. Tie septiņus mēnešus bija apturēti karadarbības Izraēlā dēļ. Ceļotāju interese par šo galamērķi ir augsta, taču Latvijas vēstniecība un arī tūroperatori aicina pārvērtēt drošību pirms došanās uz Izraēlu. Vairāk Jāņa Kinča sagatavotajā ierakstā.
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs šorīt paziņojis, ka Krievija kopš tās pilna mēroga iebrukuma divu gadu laikā ir zaudējusi pusmiljonu karavīru. To vidū ir kā bojāgājušie, tā ievainotie. Aizvadītajā diennaktī frontē ievainoti vai nogalināti 1140 Krievijas karavīru. Šonakt un arī šorīt krievu spēki uzbrūk Harkivas apgabalam, naktī Harkivā raķešu triecienā daļēji sagrauta liceja ēka. Bet šorīt notikušajā uzbrukumā Harkivas tuvumā ievainots viens cilvēks.
Rīdzinieki ievērojuši, ka pilsētā arvien vairāk parādās vides reklāmas, kuru darbībai nepieciešama elektrība. Lai to nodrošinātu, nereti tiek sabojāts ietves segums, un iedzīvotāji ar to nav mierā. Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" norādīja Rīgas dome, šādos gadījumos pasūtītājam ietve ir jāatjauno visā tās platumā. Tomēr pilsētā redzams, ka tas ne vienmēr tiek darīts.
Latvijā bāzētā aviokompānija SIA "SmartLynx Airlines" kopš šī gada 1. maija vairs nepiedāvā čarterlidojumus no Baltijas valstīm, tā vietā koncentrēsies uz savu pamatbiznesu – gaisa kuģu, apkalpes, apkopes un apdrošināšanas (ACMI) pakalpojumiem, sarunā ar portālu LSM.lv sacīja "SmartLynx Airlines" izpilddirektors Edvins Demeņus.
NATO flangā no Baltijas līdz Balkāniem gaisa desantnieki slīpē savas iemaņas, lai ātri reaģētu uz jebkuriem draudiem alianses teritorijai, lai arī no kurienes tie nāktu. Mācībās arī īstenota lielākā gaisa desanta izsēdināšana kopš Otrā pasaules kara. Daudzviet Eiropā noslēgumam tuvojas mēnesi ilgās mācības "Swift Response", kurā kopumā iesaistīti 13 tūkstoši karavīru no 17 valstīm.
Dzīvojam laikos, kad teju vai ikviens var kļūt par jebko. Nepatīk profesija vai dzīvesvieta? Sāc studēt vai pārcelies. Līdzīgs stāsts ir arī "Women4Cyber Latvia" dibinātājai Elīnai Smilgai, kura iepriekš darbojusies kā projektu vadītāja un tad nolēmusi dzīvē kaut ko kardināli mainīt. Tagad arī Latvijā ir organizācija, kas motivē un uzrunā sievietes iesaistīties kiberdrošībā, tādējādi apgāžot mītu, ka tā ir tikai vīriešu profesija.
"Mīnu piesārņojuma blīvums dažās Ukrainas vietās ir vienkārši vājprātīgs," saka nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas organizācijas "The Halo Trust" Ukrainas nodaļas operāciju vadītājs Deniss Golovetskis. Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" viņš atklāj, kā norisinās pretmīnēšana un cik būtisku lomu tajā civiliedzīvotāji, kuri pamet citas profesijas, lai kļūtu par atmīnētājiem.