Ekonomika
2023. gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2 tūkstošiem.
2023. gadā 61,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2022. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 3,7 tūkstošiem jeb 5,7%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 6,5%, kas ir par 0,4 procentpunktiem zemāks nekā 2022. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 5,4% un 7,6%).
Kā jēgpilnāk ieguldīt Eiropas naudu un ko darīt, lai Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas būtu pārdomātākas? Uz šādiem jautājumiem atbildes meklē konference Saeimā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām. Konferencē spriež par to, kā Latvijā labāk ieguldīt Eiropas Savienības fondu naudu un kā labāk iedzīvotājus iesaistīt lēmumu pieņemšanā.
Ņemot vērā nepārtraukto un apjomīgo pārtikas un dzīvnieku barības kravu plūsmu, kas no Krievijas un Baltkrievijas caur Latvijas robežkontroles punktiem tiek ievesta Eiropas Savienībā (ES), no rītdienas, 24. februāra, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsāks pastiprinātu šo kravu robežkontroli uz Eiropas Savienības ārējās robežas, informēja dienestā.
Ņemot vērā iedzīvotāju interesi iegādāties elektroenerģiju ražojošās iekārtas, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir paplašinājusi atbalstu programmu un turpmāk iedzīvotāji, kuri plāno uzstādīt saules paneļus vai vēja ģeneratorus savā īpašumā, varēs pieteikties valsts atbalstam, lai iegādātos arī elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu, informēja ministrija.
Tikai trīs pašvaldības plāno iesniegt pieprasījumus budžeta un finanšu vadības kredīta saņemšanai. Tas Finanšu ministrijas (FM) ieskatā liecina, ka finanšu situācija kopumā pašvaldībās ir vērtējama kā stabila. Vienlaikus gan jānorāda, ka daudzās vietvarās šogad būs būtiski taupības pasākumi, tostarp samazinātas algas, darbinieku skaits, paaugstināti tarifi un citi.
"Varu vienīgi apstiprināt, ka Šarūns bija viens no labākajiem investīciju direktoriem kompānijā," Rus. LSM.lv par nu jau bijušo kolēģi Šarūnu Stepukoni saka investīciju fondu pārvaldīšanas uzņēmumā "BaltCap", kam ir ciešas saiknes ar Latviju. Viņu tur aizdomās par 30–40 miljonu eiro izlaupīšanu un izšķērdēšanu (summa līdz šim tiek precizēta). Tas šim reģionam ir gandrīz bezprecedenta vēriens. Bet kā tāda līdzekļu aizplūšana varēja palikt nepamanīta daudzus gadus? Oficiālu detalizētu atbilžu gandrīz nav. Neoficiāli nozare mutuļo. Rus.LSM.lv aprunājās ar tiem konkurentiem, kuri piekrita sarunai, bet bez diktofona.
Rīgas dome februāra sākumā saņēmusi Ģenerālprokuratūras iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā. 22 galvaspilsētai piederoši zemesgabali 2012. gadā tika nodoti privatizācijai. 2022. gadā tos pārdeva izsolē par 5,7 miljoniem eiro nekustamo īpašumu attīstītāja "Sirin Development" piederošajam uzņēmumam SIA "Cella investment 3". Līdz šīs nedēļas piektdienai prokurors ir uzdevis Rīgas domei atjaunot īpašumtiesības.
Uzņēmuma "Rasa Botanicals" dibinātājas un vadītājas Zanes Grigales-Soročinas pieredzes stāsts lielā mērā ir par veiksmīgu zinātnes ienākšanu biznesā. Zane ir ieguvusi doktora grādu ķīmijas tehnoloģiju jomā, 14 gadus strādājusi kosmētikas nozarē un tad izveidojusi pati savu uzņēmumu, kurš ražo augu ekstraktus un produktus no augu ekstraktiem, kā arī sadarbojas ar citiem kosmētikas zīmoliem kosmētikas produktu izveidē un ražošanā.
Talsu novada dome trešdien, 21. februārī, lēma par jauno pašvaldības budžetu, kurā iecerēti dramatiski taupības pasākumi, jo pašvaldībai jāsabalansē vairāk nekā 8 miljonu eiro liels iztrūkums. Samazināts atalgojums un saīsināta darba nedēļa pašvaldības iestāžu darbiniekiem, pārtraukts līdzfinansējums pagalmu labiekārtošanai un vēsturisko ēku atjaunošanai, kultūras un tūrisma projektiem. Atteikšanās no stipendijām jaunajiem mediķiem un skolotājiem, kā arī no pašvaldības apmaksātajām brīvpusdienām skolēniem un bērnudārzniekiem.
Lai gan pērn Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums kritās un arī šogad Latvijas eksportētājiem būs jāturpina meklēt aizvien jauni eksporta tirgi, lai mazinātu ģeopolitiskās situācijas radītos spiedienu, atbalsts eksporta veicināšanai no Eiropas struktūrfondiem šim plānošanas periodam ievērojami sarucis. To asi izjutīs uzņēmumi, kuri vēlēsies pretendēt uz šo atbalstu, jo naudu, visticamāk, izlietos diezgan strauji.
Otrajā lielākajā Latvijas pilsētā pieņemts budžets – Daugavpils šā gada izdevumus plāno 144 miljonus eiro. Budžets bez deficīta un bez aizņēmumiem "izdzīvošanai", apgalvoja mērs Andrejs Elksniņš. Opozīcija budžetu gan kritizē. Daugavpils eksmērs Jānis Lāčplēsis vērtēja, ka krīzes budžetā bija jāsamazina atalgojums domes vadībai.
Šogad janvārī Latvijā bija 67 000 bezdarbnieku, ziņo Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Faktiskā bezdarba līmenis kopš aizvadītā gada decembra nav mainījies, un tie ir 7,1%. Ilgstošo bezdarbnieku skaitam ir tendence samazināties, tomēr atbilstīgi statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem par aizvadītā gada otro pusi – ilgstošo bezdarbnieku skaits aizvien ir samērā liels. Tie ir 15,8 tūkstoši cilvēku, kas darbu meklē 12 mēnešus un ilgāk. Kā tas iespējams, ka no politiķiem un uzņēmējiem bieži izskan, – mūsu valstī trūkst darbinieku! Un tai pašā laikā daudziem cilvēkiem arī ilgāku laiku nav darba!
Jau drīzumā atteikties no Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa Latvijā – to paredz Saeimas Budžeta komisijas sēdē otrdien, 20. februārī, apspriestie un drīz balsojumiem Saeimā virzāmie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā. Detalizētākus noteikumus pēc likuma pieņemšanas vēl virzīs valdībā.