«Sistēmas bērni» liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem

“Tas, ko es piedzīvoju, tā bija tādā zināmā mērā elle, ko piedzīvot, kad pieaugušie vairs nekontrolē, kad atbalsta personāls nekontrolē vairs ne savas emocijas, ne rīcību un kad svešu cilvēku klātbūtnē var pārkāpt bērnu emocionālās robežas, fiziskās robežas, graut viņas un uz aizrādījumiem nereaģēt,” tā Jelgavas bērnunamā pieredzēto apraksta psiholoģe, kura Labklājības ministrijas uzsāktā projekta ietvaros varēja ielūkoties iestādes ikdienā. 

Bērnu raustīšana aiz matiem, ēdiena bāšana mutē ar varu un apsaukāšana no epizodes uz epizodi. Dažādi vardarbības gadījumi Jelgavas pilsētas bērnunamā dokumentēti septiņos iesniegumos, kas adresēti bērnus sargājošajām iestādēm un nonākuši Latvijas Radio rīcībā, un kuros aprakstīto, kā arī bērnunamu sistēmu analizēs sērija “Sistēmas bērni”.  

Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija uzsākusi izmeklēšanu bērnunamā Jelgavā, arī blakus esošajā skolā inspektori viesojušies vairākkārt. Izmeklēšanas laikā no darba Jelgavas bērnunamā atstādinātas trīs audzinātājas.

90 miljonu vērtais Labklājības ministrijas Deinstitucionalizācijas projekts ļāvis bērnunamos ielūkoties cilvēkiem no malas, kas savus novērojumus ir dokumentējuši.

 

Populārākais drauds esot aizvešana uz ārstniecības iestādēm

Viss aizsākas tad, kad valsts nolēma analizēt bērnu vajadzības un to, kuriem varētu atrast audžuģimenes. To dara komandas, kurās ietilpst psihologs, sociālais darbinieks, ergoterapeits un fizioterapeits. Viņi dodas uz pilnīgi visiem Latvijas bērnunamiem. Un bērni sniedz liecības cilvēkiem no malas, cilvēkiem, kuriem sāk uzticēties. Tad sarunās arī parādās tās lietas, kas šķiet nepieņemamas lielākajai sabiedrības daļai.

Jelgavas bērnunamā strādāja komanda - fizioterapeite Zane Paiča, sociālā darbiniece Sņežana Pavlova un ergoterapeite Zanda Timma, psiholoģe Andrija Likova, kas bērnus arī intervējusi un redzēto apzīmē ar vārdu „elle”.

“Vadošais ir tas veids, kādā tiek panākti kaut kādi mērķi, lai vadītu savā ziņā bērnu uzvedību un sasniegtu pieaugušā mērķus, tātad aprūpes personāla mērķus,” situāciju apraksta Likova.

“Ar draudēšanu, ar fizisku robežu pārkāpšanu, un nepārtraukti ir tāds emocionālas vardarbības fons. Jā, tas populārākais, ar ko draud, ir aizvešana uz ārstniecības iestādēm,” atklāj Likova.

Bērnunama bērni visbiežāk psihoneiroloģiskajās slimnīcās nonāk:

par sliktu uzvedību, nepakļaušanos,
klaiņošanu, 
alkohola un narkotiku lietošanu, smēķēšanu


Šādu lēmumu pieņem:

narkologs, bāriņtiesa, bērnunams


Šādos gadījumos bērni nonāk:

Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā „Ģintermuiža”
VSIA Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā „Ainaži”

Populārākās iestādes, ar kurām iebiedē, ir psihoneiroloģiskā slimnīca Ģintermuiža, Ainažu psihoneiroloģiskā slimnīca un Jelgavas slimnīca.

Tās personāls piemin tad, kad grūti esot vadīt bērnu uzvedību. Kad it kā bērni sāk neapmeklēt skolu, smēķē vai izrāda atklātu pretestību ierastajai kārtībai.

Un bailes tikt aizvestiem esot lielākais drauds.

(Tiesībsarga biroja dati, 2015.)

“Daudzu bērnu pieredzes arī to apstiprina. Un tie pārējie bērni, vērojot, ka kādu nes un ved, un mēģina ar varu dabūt ārā no telpas, lai viņu aizvestu, ļoti satraucas. Pieaugušie arī neatbild uz šo jautājumu, kāds bija tas pamatojums, kādēļ bērns tiek aizvests pēkšņi uz Ģintermuižu,” stāsta Likova.  

Psiholoģes Likovas kolēģe, sociālā darbiniece Sņežana Pavlova apliecina, ka, iespējams, kaut ko varēja atrisināt, vēl pirms tik tālu viss ir aizgājis. “Bija pienācis laiks tiešām izrunāties un rīkoties, tad vadītāja teica, ka viņai neesot laika. Pat neizrādīja interesi, kādā jautājumā psihologs vēlas ar viņu runāt,” saka Pavlova.

Vadība skaidro – bērniem ar atkarībām ir jāārstējas

Arī Latvijas Radio mēģina sarunāt interviju ar aprūpes centra vadītāju. Sākotnēji izdodas, bet vēlāk plāni mainās. Vadītāja piekrīt sarunai vien darba devēja, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītājas klātbūtnē, un bērnunamā iekšā neielaiž.

Ekspertu secinājumus un sniegtos ieteikumus vadītājai vērtēt aizliedz Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne. Vērtētāji bērnunamā viesojušies vakaros vai brīvdienās, kad vadītājas tur neesot, tāpēc loģiski, ka daudzi jautājumi tā arī palikuši neizrunāti. Iesniegumos figurē epizodes arī par bērnu sazāļošanu psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Bērnunama direktore Maija Neilande saka - bērniem ir savas diagnozes.

“Narkoloģijas nodaļa ir pie Ģintermuižas. Tas skan vienā vārdā „psihene”, tā nav baidīšana. Ir bērniem ar atkarības problēmām jāārstējas, ir bijuši arī pieņemti bāriņtiesas lēmumi par obligāto ārstēšanu,” skaidro Neilande.

“Bērniem ir jāpilda šīs lietas un kas jādara savas veselības labā. Tā nav baidīšana, tā ir bērnu informēšana,” viņa saka.

Tomēr pastāv risks par apšaubāmu diagnožu pierakstīšanu, ko Latvijas Radio analīzēs turpmāk sērijā “Sistēmas bērni”. 

Palīgos – pašvaldības policija

“Bērni runā arī par to, ka viņi tiek ar varu vesti. Viņi netiek brīdināti, ka viņi tiks vesti. Pēkšņi tas notiek. Pie viņiem atnāk, saka, ka viņiem ir jāģērbjas un jādodas. Lielie bērni stāsta, ka tas arī notiek nakts laikā. Ap pulksten četriem, pieciem tas var būt, kad ceļ augšā, liek apģērbties un ved prom,” par bērnu liecībām stāsta Likova.

Tajā līdzdarbojas pašvaldības policija, un tā vien izpildot bērnunama norādes, kur un cikos jānogādā bērns, norāda policijas priekšnieka vietnieks Andris Lakstīgala.

“Ir vairāki gadījumi bijuši, kad ir bērni informēti, ka viņiem ir jādodas, viņi vienkārši aizbēg. Līdz ar to, kad visvienkāršāk var to bērnus nogādāt? Tātad no rīta. Pašvaldības policijas pavadībā. Nu tur ar viņiem arī darbojas, un bieži vien viņi no turienes arī aizbēg, no Ģintermuižas,” stāsta Lakstīgala.  

Radio rīcībā ir informācija, ka vēl novembrī, pirms pusgada, no bērnunama aizmucis kāds puisis, kam draudēja brauciens uz kādu internātu Latgalē. Puisis aizvien ir bērnunama apgādībā, taču, vai viņu kāds meklē, nav saprotams.

“Šis puisis, es uzskatu, nav nekur pazudis. Viņš vienkārši pārvietojas, kur vēlas. Ir bijis arī atrasts un nogādāts atpakaļ, bet pēc dienas viņš atkal ir prom. Es domāju, ka nav tādi gadījumi bijuši, kad mēs būtu kaut ko atteikuši,” saka Lakstīgala.

Vērts uzdot jautājumu, vai bēgšana notiek tāpat vien bez iemesla? Tā varētu būt sava veida sistēma, ko piekopj pašvaldības un valsts, kas kalpo naudai, nevis bērnam.

Tiesībsarga birojs izpētījis, ka gandrīz 400 aprūpes centru bērni bijuši ievietoti psihoneiroloģiskajās slimnīcās, vēl tikpat daudz mācījušies internātskolās, un lielākā daļa no tiem arī tur nakšņojuši. Arī Jelgavā bieži bērnus sūta tālākās internātskolās, tā viņus nošķirot no citiem pusaudžiem, pat brāļiem un māsām, kas varētu mudināt uz kaut ko sliktu. Stāstot par kādu konkrētu gadījumu, Jelgavas bērnunama direktore Maija Neilande vispārina par atkarībām.

“Meitene sāka klaiņot riņķī, lietot alkoholu. Pīpēt. Līdz ar to mēs vienkārši, lai izrautu no… Meitene sāka arī skolu neapmeklēt. Lai meitene iegūtu gan izglītību, gan pasargātu no nelabvēlīgās vides, draugiem, mēs bijām spiesti meklēt šo risinājumu un ievietot viņu internātskolā,” skaidro Neilande.

Nepamanītie zilumi

Viena Jelgavas bērnunama meitene mācās Valsts ģimnāzijā, daļa mazāko bērnu – sākumskolās, bet visiem pārējiem uzstādītas diagnozes. Tātad jāapmeklē kāda no speciālajām skolām. Nepaklausīgākos nogādā uz Latgali.

Starp viņiem arī kāds puisis, kurš solās no internāta Adamovā bēgt.

EPIZODE NO IESNIEGUMIEM:

Kāds zēns viens pats ieslēgts tukšā istabā.
Pēc pieprasījuma policists atslēdz durvis un izlaiž viņu ārā.
Darbiniece Inese nespēj paskaidrot, kāpēc zēns bijis izolēts.
Zēna rokas un kāju lejas daļu klāj zilumi.
Zēns stāsta, ka viņu piekāvusi Adamovas speciālās internātskolas audzinātāja Anita. Viņa situsi ar kājām.
Bērns saka, ka pēc brīvlaika uz Adamovas skolu neatgriezīsies un bēgs no iestādes.   

“Momentā viņš sāka stāstīt, ko viņš tur ir piedzīvojis, ka viņš tur vairs neatgriezīsies, Adamovas speciālajā internātskolā viņš tika piekauts no aprūpes personāla šajā internātpamatskolā. Un, ja viņam liks atgriezties pēc brīvlaika, viņš bēgs,” par sarunu ar šo zēnu stāsta psiholoģe Likova.

“Tad viņš teica, ka viņš var parādīt, kā viņš ir piekauts. Viņš man rādīja, un es viņam jautāju, vai viņš ļautu nofotografēt, un viņš piekrita. Var redzēt pēc tiem pārdzīvojumiem, ka absolūti cieš tādu pazemojumu, kaunu un, protams, arī sāpes, un vēlreiz atkārtoju, viņš nevēlas tur atgriezties,” saka Likova.

Kāpēc bērnunama personāls zilumus nepamanīja vai negribēja pamanīt? Kā tas varēja notikt? Lai gan zilumus zēns ļāvis nofotografēt, bērnunama vadītāja Maija Neilande apšauba to, ka bērni tik viegli varējuši uzticēties cilvēkiem no malas.

“Viņš bija ļoti priecīgs, ļoti apmierināts. Atnesa man, parādīja sekmju izrakstu un neko nestāstīja par šo gadījumu. Tad, kad mēs izlasījām vērtējumā, tad uzaicinājām uz pārrunām arī viesģimenes mammu, izrunājām, varbūt viņš ir kaut ko stāstījis par šo situāciju, tur arī viņš nebija neko stāstījis,” stāsta Neilande.

“Ja novērtētājs ir bijis apmēram uz septiņām stundām kopumā, nu visi speciālisti.. Atvainojiet, pa tām stundām nevar gūt dziļu, kā teikt, uzticēšanos. Un tik detalizētus faktus. Protams, strādā Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Es domāju, par to ir ļoti pāragri runāt, un to tad skatīsimies,” viņa saka.

Vadība zilumus neredzēja, audzinātājas arī, pat policists, kas ieslēgto zēnu izlaida no izolatora. Arī viņš neesot pamanījis zilumus uz rokām, lai gan tobrīd zēns bija ģērbies T kreklā.

Radio rīcībā esošā informācija par iespējamo piekaušanu kādu var arī izbrīnīt, jo internātskolā par šādu gadījumu neko nezinot. Tāpat Jelgavā ne vien nepamana zilumus uz rokām un pēdu virspuses, bet vēl arī piebilst, ka zēns bijis priecīgs.

Palīdzību vairs nemeklē

Biedrība „Bērni bērniem”, kuras speciālisti analizējuši bērnu stāvokli, iesniegumos dokumentējusi arī neoficiālu sarunu ar  pilsētas Sociālo lietu pārvaldes psiholoģi.

Psiholoģe apstiprina, ka bērni iestādēs ārpus bērnunama pēc palīdzības nevēršas, jo tiekot nogādāti atpakaļ centrā. Bērnus labāk sūtīt ārpus Jelgavas, neviens ar viņiem daudz neņemoties.

Likova spriež, ka problēmas ir attiecībās, draudi un biedēšana neliecina par drošu attiecību izveidošanu un to, ka tie mazie bērni varētu vērsties pēc palīdzības, vai uzticēt kādu sev svarīgu jautājumu.  

Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andris Lakstīgala, kurš sarunā vairākkārt uzsver, ka policija tiekot piesaistīta kā represīva iestāde, nepiekrīt šādiem secinājumiem.

“Absolūti nepiekrītu tam, ka policijā neviens viņos neklausās un netic,” viņš saka.

Bērnunama dežurants ir arī policijas darbinieks. Viņš personāla rīcībā pārkāpumus nesaskata. Policijai nav oficiālu iesniegumu un informācijas par notiekošo.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, kas lietu pašlaik izmeklē, atzīst, ka par sistemātiskiem pārkāpumiem Jelgavā ziņots arī iepriekš, taču patlaban saņemtais iesniegums esot tik apjomīgs, kā vēl neviens cits iepriekš.  Draudēšana ar psihoneiroloģiskajām slimnīcām esot skaidrs pārkāpums, kas atspoguļosies bērna tālākā dzīvē, bailēs no medicīnas iestādēm un to personāla.

Virkne bērnu aprūpes centrā reģistrēti vien uz papīra, bet lielāko daļu laika pavada citviet. Pieminētajā Ģintermuižā, Ainažos, internātskolās un vēl citās iestādēs.

Par to, kāpēc ir pamats domāt, ka institūcijām tas ir finansiāli izdevīgi un nebūt ne labākajās bērnu interesēs, nākamajā „Īstenības izteiksmes” sērijā „Sistēmas bērni”.

33 komentāri
Es
Šāda vardarbība nav attaisnojama.Šādām iestādēm nav jābūt vispār kā tādām! Krīžu centri kā pārejas posms uz mēnesi,diviem , ne vairāk! Grūti izaugt normālam, gadiem dzīvojot barā! Vajag adekvāti atbalstīt ģimenes,kurās ir gatavi šos bērnus uzņemt un audzināt.
Alise
Padalīšos pieredzē. Savu laik bija pieredze vienu nelielu laiku pastrādāt vienā bērnu namā. Bet stāsts nav par to, bet to, kas "tur" notiek. Teikšu godīgi, es tur spēju izturēt 2 mēnešus. Tas ko es tur redzēju pat šausmu filmās nerāda. Audzinājas bija kundzes gados, kurasa bija nežēlīgas un bērnus nepārtraukti daudzīja ar slotas kātu. Bija pat metodes, kur sist, lai nepaliek redzami zilumi un bērns nevarētu neviens sūdzēties, jo nav pierādījumu. Ar bērniem neviens nesarunājas normālā cilvēku valodā, tāpēc laika gaitā arī bērni kļūst viens pret otru tik pat ciniski un nežēlīgi. Personāls sauc policiju naktī par to, ka jaunietis, kuram jau 17 gadu ir vienu cigareti izpīpējis vai saticies ar meiteni. Bija, ka vienu meiteni, kura nostājās pret sistēmu, aizveda uz psihiatrisko slimnīcu. Dažreiz kā sankcijas par it kā pastrādātiem nedarbiem, nedeva ēst. Rezultātā, daudzi bēga prom, bet agri vai vēlu viņus atrada un atveda atpakaļ. Sūdzēties nebija kam, jo bērnamniekam neviens neticēja...
fzss
šitā sistēma sabojā gan bērnus, gan audzinatājus degradē ! visi, kas tur tuvumā sabojā savu karmu ! :)
nu gan
Dažiem laikam nepielec, ka bērniem uzvedības problēmas nerodas tāpat vien no zila gaisa. Ja vide, kurā viņi atrodas ir stresaina un liek viņiem pastāvīgi dzīvot kā uz nažiem, nav nekāds brīnums, ka viņi sāk reaģēt vienā vai otrā veidā. Kā arī, uzskatīt, ka bļaušana un sišana ir attaisnojoši "audzināšanas" paņēmieni nozīmē to, ka ir cilvēki Latvijā, kuri no bērnu audzināšanas NEKO nesaprot. Ja paši nepaciestu vardarbīgu attieksmi, kāpēc jums šķiet, ka to vērst pret bērniem ir normāli?
Signe Obuhova
Ja pret manu bērnu vēršas Dagdas novada dome, Ezernieku novada dome, Dagdas policija un Krāslavas policija - kam sūdzēties? Jau pus gadu tieku vajāta, bet visiem vienalga, tad kuram interesē bērns bez vecākiem?! Vienīgais piedavājums ir man atteikties no bērna, lai arī viņš ir sistēmas bērns... lieta atrisināta!
Tironis
Kur var pieteikties, lai cilvēki no malas var pavērot pašus ekspertus. Un to, kā tika iztērēti tie 90 miljoni.
ha
Kā saprotu, internātskolas likvidēs , jauki būs redzēt kā muļķu skolas elementi "integrēsies " parastajās skolās)))), kad lidos krēsli un puķu podi pret učeņu galvām!
Varbūt lidos
Bet mums izdosies!
Temīda
Laikam jau pedagogi neprot apieties un šis kauna traips kā psihiatriskās slimnīcas,jeb eksperimenti ar cilvēkiem uz Latvijas jubileju gan būtu jābeidz.
Leldei
Mēs vienkārši nevaram atļauties bērnus spundēt slimnīcās. Ir jābūt uzrakstītais kārtībai, kādā ar problemātiskajiem bērniem strādā, tā, lai viņus vēl vairāk netraumētu. Deinstitucionalizācija ir labākais risinājums, bet par bērnu drošību jādomā šodien.
lelde
Jaa shue gudrie taisnibas aizstavji. Da particigas pilnas gjimenes LV nereti ar vienu siiko nespej tikt galaa, a te visi gandriiz problematiski. Aizej uz parasto normalo bernu skolu, kur berniem vecaki nejedz iemacities uzvesties, tad iedomajies kas notiek internatos un bernu namos. Tiem jau neko nevar pateikt - pretii -" tu neesi mana maate, pis nah**" Un ko tu tadam izdarisi? Un vinjsh kuuda parejos, taisa nepatikshanas, lauzh, bojaa, sit citus, apsaukajas, dedzina tualetes! Ej un paradi pedagogiem kaa tikt galaa. Citreiz vieniga iespeja ka savaldit tos mezhonjus ir kudiutaju izolet - piemeram tanii pashaa psihoneirologjiskajaa. Un veel sabiedriba nemaz nezin cik neskaitami daudz mums dzimst slimi berni - alkohola fetopatu mums videji vairaak nekaa parejaa ES.
Temīdai
Pastrādā kaut vienu nedēļu palīgskolā!
janis
kas tagad par bernunamiem,ja dzivo kamer barda sak augt.padomju laikos bernunamos dzivoja tikai lidz skolas vecumam un pec tam sutija uz kadu no internatskolam.padomju laikos berni kuri bija sasniegusi pilngadibu,skola vairs nevareja uztureties.vienigi berni kuri iestajas arodskolas vareja brivdienas atgriesties sava internatskola. tikai bija jagriezas pie skolas vadibas lugt atlauju brivdienas pavadit skola.es esmu viens no tie pulka deliem(padomju laikos ta mus sauca)kurs no 1-5 klasei katru vasaru ganiju skola govis, tas mums mazajiem bija pagodinajums, ka mums uzticejas.kas tagad berni nedrikst skolas tertorija stradat,likums aizliedz.par ko mes vispar runajam .
passtala
nav likuma, kas aizliegtu skolēniem/audzēkņiem sakopt skolas/iestādes teritoriju, nevajag izdomāt vājus attaisnojumus savai nespējai un nevarībai.
lol
Paldies, Jāni.
vilnis
esmu padomju laika " sistēmas" bērns,Nē,padomju laikos mēs skaitījāmies Valsts bērni.Piedzimu.Nonācu zīdaiņu namā.Vēlāk Bērnu namā.Internātskolās.Ieguvu labas izglītības un pēc skolu beigšanas nonācu atpakaļ internātskolā kā skolotājs.Ir jāsaprot vienu,ka izaudzināt labu pilsoni ir jāpapūlas.Bez darba tas nav iespējams.Padomju laikos arī agresīvākos,tos,kas bēga no skolām ar pedagoģiskās padomes sēdes lēmumu nogādāja uz Jelgavas psihoneiroloģisko slimnīcu.Pats šādus skolēnus esmu vedis ar pedagoģisko lēmumu.Ir jāsaprot,ka paķert aiz ausīm,uzdot ar lineālu pa nagiem,iesist pļauku pa muti pēc rupjiem vārdiem,nav sodāma lieta,jo šobrīd bērnam ir tik daudz tiesūbu,bet pienākumi - atpaliek .Skolotājam jālēkšo pakaļ katrai jaunai direktīvai,jo redz,kādam tur " augšā" ienācis prātā kaut kas tāds...skolēns drīkst spļaut,lamāties,kauties pat uz nāvi,bet skolotājs drīkst tikai noskatīties.Bērns kā neaizskarms priekšmets,tik aizmirsuši ,ka sabiedrību veidojam mēs paši ar savu nostāju.
Vilnim
Metodes, ko uzskaitījāt, ir sodāmas un brutālas. Ja gribam attīstīties kā valsts, kā cilvēku grupa, kam forši dzīvot kopā, tad barbariskā uzvedība ir jāatmet un jāsāk domāt, izglītoties. Vilni, vardarbība tikai vairo vardarbību.
passtala
man, piemēram, roka neceļas sist otram cilvēkam, kur nu vēl bērnam. arī aiz auss nespēju nevienu raut. pļaukāt par rupjībām man šķiet vājuma izpausme - viņš savu ir panācis, pieaugušais, kas it kā esot autoritāte, kāds, kas zinot labāk, tikko zaudēja, jo palaida rokas. Un tā žēlošanās par to, kā skolotājs neko nevar darīt, kā viņš saistīts un bērni var kāpt uz galvas... man tā ir liecība par skolotāja vājumu, zināšanu un prasmju trūkumu, varbūt pat personības blāvumu, zīme, ka šī varbūt nav īstā profesija vai varbūt nav īstā darba vieta. Tāpēc ka labs, izcils skolotājs/audzinātājs gudri izmēģinās 1000 un vienu paņēmienu, pirms sitīs pa nagiem vai pa seju. Par to kā "mani bērnībā pēra, re, kāds labs cilvēks izaugu" pietaupiet - nav zināms, varbūt izaugtu par izcilu cilvēku, ja nebūtu to pērienu.
asd
Pamēģini sievai uzšaut pa muti pēc rupjiem vārdiem :)) Ātri vien policija būs klāt. Bērniem gan ok tas ir dažu izpratnē.
lol
Paldies, Vilni.
Liene
Jā , tā ir arī daudzās citās iestādēs... Kāpēc neviens to neredz? Bezjēdzīgi tiek izšķērdēta nodokļu maksātāju nauda, patiešam notiek dubultfinansēšana...Pašvaldības, Labklājības ministrija par to nezin?
Ilma Ēķe
Kur bērnu nama bērni dzīvo sasnieguši pilngadību , varbūt paklausību var uzlabot piešķirot labākus mājokļus vai ari veikt kontā iemaksas .Ar sodiem neko sakarīgu izaudzināt nevar .
Kŗemilek
Ir gauži viegli sacept šādus te rakstus par vardarbību bērnu manā, bērnudārzā, skolā, un citur. Ne mirkli nešauboties, ieliekot bērnu cietēja lomā. Bet vai vienmēr pamatoti? Balanss te ir ļoti trausls starp tīši destruktīvu un izaicinošu uzvedību no vienas puses, un savas varas demonstrēšanu no otras puses. Ir viegli būt ideālistam, ja pašam nav šajā vidē jāstrādā, un ne vienmēr maigi-pūkainās audzināšanas metodes ir iedarbīgas.
passtala
kā man, laikā, kad strādāju bērnu namā, teica kolēģi un citi sistēmā strādājošie - tu esi pieaugušais un profesionālis, tev jāzina labāk, jāsavaldās, jāievēro robežas, jāspēj redzēt bildi kopumā, bērns nav vainīgs, ka citi pieaugušie viņa dzīvi sabojājuši un turpina bojāt, viņš kā māk, tā maļas pa dzīvi, tev jāpalīdz viņam, lai tā malšanās ir vieglāka nevis grūtāka. Tā ka nevajag stāstīt par to, kā bērni slikti, izdomā visu ko, melo un vispār slikti uzvedas. Jā, ir daži gadījumi, kur tā dzīve tik smagi sabojājusi nepilngadīgo cilvēkdvēseli, ka liekas - nekas nav labojams; vienaudžiem bail un pieaugušajiem arī bail. Bet tie ir tik reti gadījumi, pēc tiem nevar spriest par visu sistēmu, un noteikti nevar attaisnot vardarbību pret bērniem, piemēram, pīpēšanas vai klaiņošanas dēļ.
Roze
Bet nevajag jau krist otrā galējībā un domāt, ka psihiatriskajā slimnīcā var nonākt tikai ģimeņu bērni, bet "institucionālajiem" nekādu kaišu nav. Un ko gan darīt bērnunamā, ja kādam šizofrēniķim grupas biedru vietā marsieši rādās un pasaule jāglābj? Kas glābs un pasargās "marsiešus"?
andris-
viss tiesi ta ka PSRS laikos- kad piepildija paligskolas- ar vieglas pakapes oligofreniem////// bet ja berna veselibas/ uzvedibas- stavoklis bija uzlabojies- vinus nereabiliteja jolatviesu skolotaji teica- TAD JAU MUMS NEBUS DARBA- skolu var slegt////
chaksta
Tu laikam isti nezini ko nozime specialas skolas un specialas problemas. Aklie macas normalas lietas, bet ar specialam vinjiem piemerotam metodem, materialiem. Vinjiem tachu nav garigas attistibas traucejumu. Bt ir ari tadas skolas kur pavisam viss ir specials - jo macas berni ar atpalicibu, smagu retardaciju - tur neko nevar salidzinat. Nereti vecaki izvelas saviem berniem speciali specialas programmas nevis normalas ar pielagoshanos. Kurlos bernus un aklos biezhi vispar pamet slimnicaa vai atdod bernu namaa - kas tadu bernu aprupes? Skolotaji atnak un kko pamaca, bet taa nav mamma. Labi veicas tiem berniem, kuriem ir atbalsts gjimenee, vecaki papildus nodarbojas. Tie noteikti nav internata kontingents, kuri vecakus redz uz svwtkiem bezmaz...
šodien izlasīju LSM.LV komentāros
Un kad sāks runāt par speciālajām internātskolām? Liela dala no tām labākā gadījumā pilda tika bērnu pieskatīšanas iestāžu funkcijas! Kad pagājušajā gadā neredzīga meitene no Strazdumuižas skolas sekmīgi nokārtoja visus pamatskolas eksāmenus (arī matemātikas uzdevumus, kas prasa tēlaino domāšanu un telpisko analīzi), daudzi vecāku forumos un skolās uzdeva jautājumu - ja jau neredzīgie var, kāpēc to nedara citi speciālo skolu bērni, piemēram, nedzirdīgie vai ar valodas problēmām? Vai tik problēma nav skolotājos, kam vieglāk nedomāt par bērnu izaugsmi, bet labākā gadījumā tikai pieskatīt bērnus????? Interneta forumā speciālo bērnu vecāki tagad diskutē par E-klase konferenci Liepājā, kur Rolands Ozols aicināja izvērtēt skolotājiem un skolu direktoriem pašiem sevi - ja skolotājas ienāk klasē ar pārliecību, ka šie bērni neko nevar, varbūt labāk viņām steidzami meklēt citu darbu, kas nav saistīts ar bērnu mācīšanu?! Uzsveru - STEIDZAMI !!!!
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti