Pēdējo gadu laikā Indijā ir ievērojami pieauguši terorisma draudi. Vēl 11. jūlijā nezināmi šāvēji uzbruka svētceļnieku autobusam Džammu un Kašmiras provincē, kuri atgriezās no svētvietas apskates. Uzbrukumā dzīvību zaudēja septiņi cilvēki un vēl vismaz 19 tika ievainoti. Šis un citi incidenti ir izraisījuši diskusijas par Indijas nepieciešamību pievienoties ASV vadītajai pretterorisma koalīcijai cīņā pret "Daīš", kam būtu ievērojami stratēģiski ieguvumi.
Par Status Quo
Autore Agita Briča raksta lsm.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas - "Status Quo" ietvaros. Tajā analizētas starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz Tālajiem Austrumiem. "Status Quo" latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā.
Valsts šobrīd spiesta saskarties ne tikai ar "Daīš" kaujinieku vervēšanu virtuālajā vidē un Indijas iedzīvotāju došanos karot uz Tuvajiem Austrumiem, bet arī bažām par Bangladešā strauji pieaugošo ekstrēmistu skaitu, kuru plānos ietilpst uzbrukumu īstenošana lielākajās Indijas pilsētās.
Turklāt nestabilā Indijas un Bangladešas robeža, ka arī augošā spriedze patvēruma meklētāju nometnēs saistībā ar rohingu krīzi Mjanmā, ir pietiekams pamats Indijas bailēm par terorisma draudu pieaugumu. Apšaubot Dienvidaustrumāzijas reģiona spēju pretoties "Daīš" mestajam izaicinājumam, Indijas galvaspilsētā Ņūdeli ir aktivizējušās diskusijas par nepieciešamību pievienoties ASV vadītajai pretterorisma koalīcijai.
Pašreizējā "Daīš" ietekme Indijā un valdības reakcija
Lai arī Indijas Iekšlietu ministrija ir paudusi, ka tikai 75 no valsts iedzīvotājiem ir pievienojušies "Daīš", jānorāda, ka teroristiskā grupējuma ietekme un apdraudējums ir lielāks, kā varētu likties. Kopš 2014. gada sākuma ir vērojami jauniešu mēģinājumi pievienoties "Daīš" ar tiešsaistes platformu palīdzību, un tā paša gada maijā četri Indijas inženierzinātņu studenti devās teroristu rindās karot uz Irāku – viens no tiem atgriezās Indijā, divi zaudēja dzīvības, savukārt ceturtais aizvien cīnās Tuvajos Austrumos.
"Daīš" ambīcijas ilustrē Indijas teritoriju iekļaušana plānotā kalifāta kartē un Afganistānā ietekmīgā grupējuma "Taliban" virsnieka Hafeza Saīda Hāna iecelšana par Horasānas provinces (kas ietver Indijas teritoriju) komandieri. Iespējams, šie faktori paātrināja Indijas lēmumu aizliegt "Daīš" darbību, kas tika pieņemts 2014. gada decembrī – gandrīz pusgadu pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes rezolūcijas Nr.2170, kas pauda nosodījumu pret "Daīš" un aicināja ANO dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus terorisma apkarošanai.
Lai arī tā laika Indijas Aizsardzības ministrs Menohars Parikars apgalvoja, ka Indija cīnīsies pret "Daīš" zem ANO rezolūcijas "jumta" un karoga, Indijas valdība ātri vien pieklusināja šos apgalvojumus, norādot, ka šādā situācijā sākotnēji būtu nepieciešams vispusīgs tās izvērtējums, ne darbība. Tādējādi
Indija ilustrēja savu piesardzību lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar teroristiskā grupējuma darbības ierobežošanu, iespējams, nevēloties provocēt tā uzbrukumus.
Tomēr Indijas dīkstāve nav atturējusi "Daīš" no savas darbības izvēršanas Indijas teritorijā. 2016. gada maijā "Daīš" publicēja video, kurā tika izteikts aicinājums Indijas islāmticīgajiem paplašināt kalifāta robežas savā valstī. Drīz pēc video publicēšanas Indijas Nacionālā izmeklēšanas aģentūra atklāja, ka vairākas ar "Daīš" saistītas personas ir ilgstoši pasūtījušas sprāgstvielu izgatavošanai nepieciešamās ķīmiskās izejvielas, kuras tikušas piegādātas ar atstāšanu uz koku zariem Haidarābādu pilsētas teritorijā.
Līdzīgi kā Haidarābadu, arī Keralas apgabals sastopas ar pastiprinātu ekstrēmistu aktivitāti, kļūstot par vienu no "Daīš" vervētāju centriem, ņemot vērā pašradikalizējušos indivīdus, kuri jau karo "Daīš" rindās Tuvo Austrumu valstīs un turpina rekrūšu plūsmas paplašināšanu virtuālajā vidē. Vienlaikus jānorāda, ka Keralā vērojama arī spēcīga Indijas vietējā terorisma grupējuma "Mujahideen" klātbūtne, kura saites ar "Daīš" ir kļuvušas acīmredzamas pēc tam, kad Sīrijā tika nogalināts viens no grupējuma kaujiniekiem. Situācija Keralā un citos pastiprinātai ekstrēmistu aktivitātei pakļautos apgabalos ir satraukusi Indijas varas iestādes. Jāņem vērā fakts, ka šobrīd identificēti vismaz 37 Keralas iedzīvotāji līdz ar 21 no Telangānas, 19 no Mahārāštras, 16 no Karnātakas u.tt., kuri pametuši Indiju, lai dotos cīnīties "Daīš" rindās Irākā, Sīrijā un Afganistānā.
Jānorāda, ka Indijā darbojas arī Studentu islāmticīgo kustība un "Daīš" iedvesmota organizācija" Junood ul Khalifa fil Hind" – teroristiskie grupējumi ar potenciālu radikalizētos jauniešus virzīt "Daīš" virzienā. Lai gan Indijas drošības iestādes cenšas ierobežot rekrūšu aktivitātes, sociālajos tīklos uzdodoties par "Daīš" vervētājiem un komunicējot ar simtiem Indijas jauniešu, kuri vēlētos organizācijai pievienoties, šī pieeja būtu efektīvāka, Indijai iesaistoties ASV vadītajā pretterorisma koalīcijā. Savstarpējā sadarbība, kas ietvertu valstu izlūkdienestu informācijas apmaiņu, sniegtu iespēju ātrāk identificēt ar "Daīš" saistītās personas, ierobežot to aktivitātes un novērst to plānotos uzbrukumus.
Sadarbība ar ASV – iespēja iegrožot Ķīnu aiz terorisma apkarošanas maskas
Terorisma apkarošana, kā ziņots, ir viena no ASV Trampa administrācijas ārpolitikas prioritātēm, un ir ticams, ka tā varētu būt gatava sadarboties ar valstīm, kuras izrāda līdzīgu nostāju. Tomēr jānorāda, ka pievienošanās ASV vadītajai pretterorisma koalīcijai Indijai varētu būt vilinoša ne tikai savstarpējās izlūkdienestu informācijas apmaiņas u.c. veida sadarbības potenciāla dēļ. Ņemot vērā teroristu tīkla paplašināšanos Āzijas virzienā, reģions ir kļuvis par kritisku elementu cīņā pret "Daīš", savukārt
Indija, ņemot vērā Trampa administrācijas nostāju pret Ķīnu, ir uzskatāma par vienīgo Dienvidaustrumāzijas valsti ar potenciālu spēlēt vadošo lomu ASV reģionālajā stratēģijā.
Lai arī Indijas premjerministra un ASV prezidenta tikšanās laikā šī gada 27. jūnijā neviena no pusēm nepievērsa pastiprinātu uzmanību pieaugošajiem terorisma draudiem, puses apņēmās sekot līdzi Ķīnas aktivitātēm Dienvidķīnas jūrā, kā arī notikumu attīstībai Ziemeļkorejā un uzsvēra nepieciešamību paplašināt savstarpējo sadarbību.
Nenoliedzami, Indija spētu samazināt terorisma izplatīšanās draudus tās teritorijā pievienojoties koalīcijai pret "Daīš", tomēr šai iesaistei ir zināmi riski. Par primāro var uzskatīt lielāku teroristu uzbrukumu iespējamību Indijas teritorijā, ko ilustrē "Daīš" brīdinājums par Indijā dzīvību zaudējušo islāmticīgo atriebšanu. Tāpat jāuzsver, ka
Līdz ar to sadarbības paplašināšana Indijas gadījumā līdz šim ir izpaudusies kā militārās tehnikas un ieroču tirdzniecības kāpums, ko apliecina neilgi pirms tikšanās slēgtais darījums 2 miljardu ASV dolāru vērtībā par 22 "Predator" dronu iegādi. Ir pamats domāt, ka Indijas iesaiste pretterorisma koalīcijā ļautu tai no ASV iegādāties vēl vairāk militārās tehnikas, kas sniegtu iespēju ne tikai cīnīties ar pieaugošajiem terorisma draudiem, bet arī, tās savstarpējās konkurences apstākļos ar Ķīnu ļautu stiprināt pozīcijas Dienvidaustrumāzijas reģionā un potenciāli novērot vai pat iegrožot Ķīnas aktivitātes Dienvidķīnas jūrā, piemēram. Šāds notikumu pavērsiens arī iezīmētu turpmāku Indijas kā lielākās ieroču importētājas un ASV kā lielākās ieroču eksportētājas sadarbību, kas Indijai ir būtiska, ņemot vērā tās arvien augošo aizsardzības budžetu. Savukārt
ASV šī sadarbība ļauj ne tikai nodrošināt Indiju ar tehniku, kas ļautu pastiprināti vērot Ķīnas aktivitātes, bet arī sūtīt signālu starptautiskajai sabiedrībai, ka ne visi ir novērsušies no ASV Trampa prezidentūras laikā.
