Kazas un vilki, velni, raganas un eņģeļi, līgavas un nāves, gliemeži, zaķi un lāči pulcējās Kroma kalna virsotnē, kur jau tradicionāli pieņemts sagaidīt ziemas saulgriežus. Lai nākamais gads būtu labvēlīgs un auglīgs, šeit notika bluķa vilkšanas rituāls.
"Tā tradīcija atdzimst. Visi jau grib to auglību, labticību un visu pārējo, un kaut ko katra maska arī nes. Nāve. Ar nāvi var sarunāt, kādas lietas atlikt un padzīvot vēl kādu laiciņu. Dzērve var izknābāt visu ko. Lācis un vilks, un visi, nu visi ir tik svarīgi," stāstīja biedrības "Kroma kolns" vadītājs Aleksandrs Lubāns.
Pirms bluķa vilkšanas uz tā ar ogli atzīmētas gada likstas un raizes, atstājot visu slikto vecajā gadā, kā arī sniedzot gaismu un spēkus jaunajam cēlienam.
Senie latgaļi, kā visas baltu tautas, ir vilkušas bluķi apkārt savām mājām maskās, lai ļaunie gari viņus neatpazītu. Kroma kalnā sarūpēt tās palīdzējuši kaimiņu lietuvieši kokgrebēji, cits – vairāku stundu garumā darinājis masku sev pats.
"Saulgriežos – 21.datumā – neatkarīgi, tā ir otrdiena, trešdiena, sestdiena, mēs nākam šeit. Moderno tehnoloģiju pasaulē bieži vien aizmirst par savām saknēm, un tas ir mūsu uzdevums un, es domāju, pienākums nest to tālāk, jo bez vēstures nevar būt nākotne," teica pasākuma dalībniece egle Džesika.
"Ar gaišām domām, ar mīļu prātu, domās par savējiem, neklausīties to, kas tur notiek augšā. Mums mežā vienalga, mums ir labi. Varētu tik sniedziņš būt, bet sniedziņa nav, bet nekas," sacīja pasākuma dalībniece lācīte Ilzīte.
Bluķa vilkšanas rituāls Kroma kalnā notika jau septīto gadu, taču šis bija pirmais gads, kad tas rīkots nevis tikai biedru lokā, bet aicinot piedalīties ikvienu interesentu.
