"Dažkārt dzīves notikumi, kuri tev slīd garām, pēkšņi apstājas savā ritmā, un tas, ko tu dari un kāpēc, kļūst ārkārtīgi skaidrs. Tur nav ne pa labi, ne pa kreisi – tur ir pilnīgi skaidra izvēle, ka tu dodies, vēlies būt starp tiem, kas sargā savu valsti," saka Mareks.
Mareks Matisons ikdienā nodarbojas ar digitālo komunikāciju, bet kopš aprīļa brīvajā laikā ir 13. kājnieku bataljona pirmās rotas zemessargs. Mareks izvēli par labu Zemessardzei izdarīja pēc sāktā kara Ukrainā.
"Sociālo mediju vidē es ieraudzīju fotogrāfiju kolāžu ar mazu meitenīti Sašu no kara reģiona. Tur bija divas bildes – vienā ir mazs bērniņš, kuram ir 11 gadu jubileja. Tur baloni, bērniņš priecīgs no rīta pidžamā. Un otra bilde bija jau kara seku nospiedums uz šo bērniņu. Viņai slimnīcā amputēja roku, jo uzlidojuma laikā bija sabumbota dzīvesvieta. Man likās, ka tā nedrīkst būt. Tā nedrīkst notikt!" uzsver Mareks.
"Un otrs [iemesls] tāds pozitīvi motivēts – Miķeļa Bendika ieraksts sociālajos medijos, kur viņš teica: nu, vīri, klau, ja es to varu… Tur bija 15 punktos izskaidrots, kāpēc. Tas viss salikās nedēļas, divu laikā, kad es, cilvēks, kas ir pacifistisks, guvu pilnīgu pārliecību, ka es vēlos pierādīt, ka es vēlos šo valsti aizsargāt. Tiešām pierādīt.
Nevis deklaratīvi uzvilkt skaistu prievīti un doties kaut kur gājienā, bet tiešām pierādīt," saka Mareks.
Viņš arī uzsver gatavību rīkoties, ja tas būs vajadzīgs: "Katram zemessargam, kurš ir devis zvērestu un izgājis pamatapmācību, viņam mājās ir soma, kas ir sakrāmēta tad, ja komandieris teiks, ka ir jābūt. Tas arī ir tieši tik vienkārši, jo tu zini, ka tu esi gatavs. Tavs komandieris tev ir devis pamatzināšanas. Es esmu absolūti pārliecināts, ka
kopā ar savu seržantu es varu iet karā. Es varu! Un es arī no tā kara mājās atnākšu."
Viņš arī zina stāstīt, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā zemessargiem pieaugusi motivācija doties pamatapmācībās: "Iepriekš bija tā, ka cilvēki pamatapmācību nometnē mēdza pateikt, ka tomēr ir par grūtu. Tad tagad tā nebija. Cilvēki arī manā vecumā, man ir pilni 46 gadi un es neesmu pats jaunākais no visiem puišiem, mēs izgājām visas izaicinājuma takas ar visu ekipējumu, stāvējām skaistajā upes ūdenī gan līdz pleciem, gan līdz padusēm. Izkāpām un aizgājām vēl tālāk. Izdarījām visu to, kas no mums tika prasīts, jo mēs apzinājāmies, ka tas vienkārši ir jādara."
"Zemessardze ir tava laika veltījums kaut kam, kas ir tava aizraušanās.
Un ja šī aizraušanās vienlaicīgi ir tava patriotisma izpausme un tava valsts apzināšanās, tad… nu ko citu?" saka Matisons.
Viņaprāt, ikvienam vīrietim un arī sievietei noteiktā vecumā ir jābūt Zemessardzē: "Ir jāiziet šis pamatapmācību kurss nevis tādēļ, ka jūs domājat, ka jūs būsiet supervaronis, kas viens pats izdarīs visas lietas, bet tādēļ, lai jūs zinātu, ka krīzes brīdī jūs būsiet savai valstij noderīgs, nevis maisīsieties pa kājām glābējam."
