Atbildīgie mainās, politika – ne
Tikai viens piemērs starp populārākajām zālēm: “Ibumetīns” Lielbritānijā maksā 0,33 eiro, Latvijā – 1,79 eiro. Tātad mēs maksājam vairāk nekā četrkārt dārgāk nekā briti. Un pārmaksājam ne jau tikai par šīm zālēm vien.
Tomēr tas nav fenomens bez izskaidrojuma. Pamats tika ielikts pirms deviņiem gadiem, kad Saeima grozīja Farmācijas likumu. Atbildīgie – veselības ministrs Didzis Gavars un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Toreiz tika nolemts, ka aptiekas drīkst piederēt ne tikai farmaceitiem, un tas pavēra ceļu zāļu ražotāju un tirgotāju diktātam.
Sekoja nākamās Saeimas un ministri – Juris Bārzdiņš no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Ingrīda Circene no “Vienotības”, Guntis Belēvičs no ZZS, Anda Čakša no ZZS. Atbildīgo Saeimas komisiju visā periodā turpināja vadīt Aija Barča – arī ZZS politiķe. Tagad varu pārņēmuši “Attīstībai/Par!” ar ministri Ilzi Viņķeli un komisijas vadītāju Andri Skridi. Neviens augstās zāļu cenas uzturošo likumu nav mainījis.
KP nemierā ar risinājumu trūkumu
“Mainās ministri, bet situācija nozarē pagaidām nemainās. Nav mainījies pilnīgi nekas!” saka Konkurences padomes padomniece konkurences politikas jomā Dita Dzērviniece. Viņa septiņu gadu laikā ir piedalījusies neskaitāmās sanāksmēs, kur spriests, ka kaut kas ir jādara.
“Diemžēl tas arī palika politikas gaiteņos,” secina Konkurences padomes pārstāve.
Sekas ir ne tikai dārdzība, bet arī tas, ka farmaceiti ir pakļauti biznesam pat tādā mērā, ka dažkārt ir saraksti ar zālēm, kas tiem jāiztirgo prioritāri. Nevis tādēļ, ka tās ir labākais risinājums pacientam, bet tādēļ, ka, tās pārdodot, farmaceits var saņemt pielikumu pie algas. “Tā situācija arī nav mainījusies,” norāda Dzērviniece.
Priekšlikumi gan ir bijuši. Piemēram, līdzīgi kā Lielbritānijā, Dānijā, Itālijā un ASV ļaut tirgot zāles arī veikalos, tā veicinot konkurenci un spiežot uz leju cenas. Tas ir noraidīts.
Priekšlikums paplašināt Konkurences padomes tiesības ierobežot farmācijas monopolizēšanos – arī tas noraidīts. “Veselības ministrija neatbalstīja šāda veida grozījumus vispār, un tie tad arī tālāk netika virzīti politikas gaiteņos,” stāsta Dzērviniece.
Nebija prioritāšu augšgalā
Tas noticis ministres Čakšas laikā. Patlaban Čakša ir vienīgā no bijušajiem ministriem, kas vēl darbojas politikā un ir pārgājusi no ZZS uz “Jauno Vienotību”. Toreiz uz ministres izveidoto darba grupu liktas lielas cerības, bet atkal sanākusi vilšanās.
“Šī darba grupa diemžēl pabeidza savu darbu bez īpaša vai varētu pat teikt nekāda rezultāta. Kāds ir Veselības ministrijas redzējums? Kā to sakārtot? Diemžēl neviena no iesaistītajām pusēm to nesagaidīja,” stāsta Dzērviniece.
Tagad nu jau bijusī ministre atceras – toreiz citi darbi bijuši svarīgāki: “Man jāatzīst – tajā, kur es tiešām varu atzīties – farmācija nebija šajās prioritātēs.
Tas, ņemot vērā finanšu deficītu visā nozarē, diemžēl bija atstāts uz prioritāšu beigu galu.
Jā, es varu piekrist, ka tas nebija mans lauks, kam es pievērsu vislielāko uzmanību. (..) Ja šobrīd ministrs tam pieķeras, es tikai apsveicu un priecājos, ja tā kustība ir.”
“Smaga cīņa būs”
Čakša liek cerības uz pašreizējo ministri Ilzi Viņķeli. Un kārtējie solījumi atkal ir dzirdami.
“Tiešām tāda smaga cīņa būs, jo zāļu sadārdzināšanā ir liela nozīme lieltirgotavām, liela nozīme aptieku tīkliem. Faktiski tas rada mums vislielāko zāļu cenu uzcenojumu. Un faktiski, individuāli strādājot – gan ar komisijām, gan ar deputātiem, mums būs jāpieņem tādi Ministru kabineta noteikumi, tāda likumdošana, kas kurā brīdī būs vajadzīgs, lai šīs zāļu cenas tiešām samazinātos.
Es domāju, ka Veselības ministrijai būs priekšlikumi un šoreiz būs tas spēks samazināt uzcenojumu, kas veidojas lieltirgotavā un kas veidojas aptiekā.
Tas būs tas svarīgākais šobrīd,” sola Skride.
Tikmēr zāļu pircēji ir spiesti turpināt sponsorēt farmācijas biznesu. Un šonedēļ klajā nākušais pētījums atkal apstiprina, cik nelabvēlīga pret iedzīvotājiem ir farmācijas jomā īstenotā Latvijas politika.
Piemēram, ja ražotāja cena ir 20 eiro par iepakojumu, lieltirgotavas Igaunijā to drīkst uzcenot par 60 eirocentiem, Lietuvā par 1 eiro, bet Latvijā par 2,84 eiro. Un aptiekas – vēl par 3,09 Igaunijā, 3,57 Lietuvā un 4,92 eiro Latvijā. Plus vēl pievienotās vērtības nodoklis, kas Igaunijā ir 9%, Lietuvā 5%, bet Latvijā 12%. Te visos posmos redzams, cik ļoti Latvijas pircēji pārmaksā.
