Lai uzlabotu Valsts ieņēmumu dienesta spēka struktūru darbu un spējas, politiķi jau pērnā gada rudenī bija vienisprātis, ka jāapvieno Finanšu policija un Muitas policija. Tomēr ideja joprojām atduras pret jautājumu, kurš atbildēs par pašu VID darbinieku noziegumu izmeklēšanu jeb kam pakļaut VID Iekšējās drošības pārvaldi, ko plānots atdalīt no Finanšu policijas.
Iekšējās drošības daļa izmeklē pašu VID darbinieku noziegumus. Tāi ir jāizmeklē arī pašas Finanšu policijas darbinieku darbības, tad var rasties situācijas, kad darbiniekam ir jāizmeklē noziegumi, kurus pastrādājis viņa kolēģis.
Tāpēc tagad, apvienojot Finanšu un muitas policijas, ir īstais brīdis to jautājumu sakārtot, bet politiķiem viedokļi ir atšķirīgi. Zaļo un Zemnieku savienība, kuras pārstāvētā ministre vada Finanšu ministriju, kas savukārt uzrauga VID darbu, iepriekš vēlējās, lai Iekšējās drošības pārvaldi vada VID ģenerāldirektors.
To vēlējās arī VID pašreizējā vadītāja Ilze Cīrule.
Trešdien Cīrule Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka VID atbalsta to arī tagad. Tas nodrošinātu Iekšējas drošības dienesta efektīvu darbu, turklāt VID ģenerāldirektors jebkurā gadījumā atbild par visa VID darbu.
Izskatīts arī variants nodot to finanšu ministra pārraudzībā, bet tā būtu ministrijai netipiska funkcija, pauda Cīrule. Tāpat izskanēja versija nodot Drošības pārvaldi Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroja pārraudzība, taču Cīrule skaidroja, ka birojs pārsvarā izmeklē noziegumus pret personām ar vardarbības pielietošanu, kas VID gadījumā nav aktuāli, un tas nebūtu piemērotākais risinājums VID gadījumā, un Iekšlietu ministrijas birojs nespētu prioritizēt VID mērķus un uzdevumus.
“Es neteiktu, ka tā bija strauja domu maiņa. Visi iespējamie varianti it kā tika izskatīti pirms tam jau, un virzīts tas, kas mums likās visatbilstīgākais. Jāsaprot – lai vadītu operatīvās darbības iestādi, ir vajadzīga noteikta kompetence, pieredze,” par piedāvājumu pakļaut Iekšējās drošības pārvaldi pārvaldes vadītājam sacīja Cīrule.
Finanšu ministrija un Cīrule šobrīd piedāvā iecelt Iekšējās drošības pārvaldei savu vadītāju, kas arī atbildētu par pārvaldes ikdienas darbu. Tikmēr ģenerāldirektors sekotu līdzi pārvaldes darbam.
“Ģenerāldirektora pilnvaras un tiesības būtu tad vienādas gan attiecībā uz apvienoto nodokļu un muitas pārvaldi, gan attiecībā uz šo iekšējās drošības pārvaldi. Tā būtu šī administratīvā kontrole – sekošana līdzi lietu gaitai, termiņu ievērošanai, kvalitātes prasību nodrošināšanai. Tik tālu, cik tas ir būtiski, lai varētu atbildēt par Valsts ieņēmumu dienesta darba rezultātiem,” stāstīja Cīrule.
VID vadītāja norāda, ka visas valsts interesēs ir pabeigt ieilgušo finanšu un muitas policiju apvienošanu pēc iespējas ātrāk, jo VID darbinieki nebeidzamās pārmaiņu gaidās nespēj strādāt kvalitatīvi.
Tomēr reformas pieņemšana joprojām draud kavēties, jo arī jaunais piedāvājums “Vienotībai” nešķiet pareizs. “Vienotība” joprojām uzskata, ka VID Iekšējās drošības pārvaldi ir jānodod finanšu ministra pārraudzībā.
Un tad tagad ir parādījusies alternatīvā: VID Iekšējās drošības jauno pārvaldi vadītu ģenerāldirektora iecelts vadītājs, bet ģenerāldirektors atbildētu par to, vai lietas tiek izmeklētas saprātīgos termiņos un pilda savus mērķus, un var arī pieprasīt informāciju. Šādā gadījumā VID ģenerāldirektors būtībā seko līdzi tik tālu, lai varētu pateikt, vai iestāde strādā labi vai vāji.
Tādu ideju Saeimas Budžeta un finanšu nodokļu komisijā aizstāvēja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (Zaļo un zemnieku savienība) un arī VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.
Tā kā šāds priekšlikums izskanēja tikai komisijas sēdes laikā, “Vienotības” deputāts Ints Dālderis atzina, ka tas vēl ir jāvērtē. Taču pirmais viņa priekšstats, ka tas vēl vairāk sarežģī šo padotības jautājumu. Dālderis vēlreiz uzsvēra “Vienotības” pozīciju, ka VID Iekšējās drošības pārvaldi jāpārrauga finanšu ministrei, nevis kādam no Valsts ieņēmumu dienesta, tāpat kā Iekšlietu ministrijā ministrs pārrauga Iekšējās drošības biroju, kas savukārt izmeklē policistu noziegumus.
Putra gan uz to atbild, ka tādā gadījumā šī iestāde būtu politizēta un tur var iejaukties ministrs. Viņš gan stāstīja, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) noteikti tā nedarot, bet nevar galvot, ka nākotnē kāds ministrs negribētu tur iejaukties policistu noziegumu izmeklēšanā.
Līdz ar to lēmumu deputāti atkal pieņemt nevarēja, un diskutēt turpinās, cerot līdz vasarai šo Finanšu un muitas policiju apvienošanu likumos pabeigt.
"Vienotības" pārstāvis un Saeimas juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka partijas nostāja ir - “viena roka nevar kontrolēt, ko dara otra, no tā nebūs liela efekta”.
Judins uzsvēra, ka, pakļaujot Drošības pārvaldi VID ģenerāldirektorei, institūcija pati izmeklēs savas darbības, kas nav efektīvi un loģiski.
Savukārt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs un Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš raidījumā “Pēcpusdiena” atzina, ka pašlaik neredz konstruktīvu pieeju, lai šo jautājumu atrisinātu. Diemžēl tas nevirzās uz priekšu, sacīja Bērziņš.
Viņš pieļāva, ka Drošības pārvaldes pakļautība VID ģenerāldirektoram nodrošinās mazāku iespēju politiski ietekmēt dienesta darbu, bet viņš vēlētos detalizētāku diskusiju par to Juridiskajā komisijā.
Ziņots, ka diskusijas par VID Iekšējās drošības dienesta pakļautību norit kopš pērnā gada septembra, kad Saeima noraida ieceri reformēt VID.
