“Vienotības” priekšlikums paredz apvienot Finanšu policiju un Muitas policiju, izveidojot Nodokļu un muitas policiju, par ko jau iepriekš vienojās koalīcija. Šādā veidā deputāti cer padarīt dienesta darbu efektīvāku.
Savukārt Zaļo un Zemnieku savienība piedāvāja ne tikai apvienot abas policijas, bet arī atdalīt Iekšējās drošības daļu no VID Finanšu policijas pārvaldes un pakļaut to VID ģenerāldirektoram.
Pagājušajā nedēļā pēc “Vienotības” iebildēm Saeima šo likumprojektu noraidīja, taču šoreiz pret ZZS deputātu iniciatīvu no “Vienotības” balsoja tikai Andrejs Judins. Viņš uzsvēra, ka Saeimas kārtības rullis liedz skatīt noraidītus likumprojektu vēlreiz, ja tajos nav izdarīti grozījumi.
“Ja jūs vēlaties, lai būtu struktūrvienība, kas veiktu operatīvo darbību, varēs noklausīties sarunas un būs pakļauta ģenerāldirektoram, lūdzu, sniedziet likumprojektam, ko mēs šodien nodevām komisijām, savus priekšlikumus. Mēs iepriekšējā nedēļā skaidrojām, ka tas, kas ir virzīts, ir aplamība,” sacīja Judins.
Judins iebilst pret Iekšējās drošības biroja izveidošanu kā vēl vienu operatīvās izmeklēšanas struktūru Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pakļautībā, saucot to par VID vadītāja „kabatas KNAB”.
Bet “Vienotības” frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa gan aicināja nodot komisijām abus priekšlikumus, lai gan viņa piekrīt, ka ZZS piedāvājums daudz neatšķiras un nav juridiski precīzs.
Taču Āboltiņa norādīja, ka nododot abus priekšlikumus komisijām, var sākt ar tiem strādāt, pretējā gadījumā publiskā telpa šodien atkal būs pārpildīta ar ziņām par koalīcijas strīdiem.
“Šajā situācijā labākais, ko mēs varam darīt, ir nodot abus šos likumprojektus komisijām, un tad komisijā kopā ar ekspertiem tomēr mēģināt atrast šo risinājumu. Ja mēs šodien nenodosim atkal likumprojektus komisijai, publiskajā telpā dominēs tikai ziņa par koalīcijas kašķiem, kurš ko grib un kurš kuram traucē. Ir nepieciešams veikt šīs reformas, ir nepieciešams virzīties uz priekšu ar šiem likumprojektiem. Piekrītot Judina kunga argumentiem, ka šajā likumprojektā nav izdarītas izmaiņas, tomēr aicinu nodot viņus komisijai,” sacīja Āboltiņa.
Arī Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis ir pārliecināts, ka ar Valsts ieņēmumu dienesta reformām jāvirzās uz priekšu un risinājums jāmeklē Saeimas komisijās.
Viņš uzsver, ka ZZS piedāvājums ir balstīts uz ekspertu viedokļiem, tomēr Brigmanis pieļauj arī diskusijas par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera priekšlikumu Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības biroju nodot pārraudzībā Finanšu ministrijai.
“Labi, liekam galdā un runājam par to. Es gribētu teikt, ka mēs esam atvērti šai sarunai. Gala mērķis mums ir panākt efektīvu Valsts ieņēmumu dienesta darbu, uzlabot to darbu. Ja pierāda, ka tāda forma, kādu mēs piedāvājam, nav tā labākā, nebūsim ieciklējušies,” sacīja Brigmanis.
“Nebūsim tādi, kas tikai pastāvēs uz to, ja cilvēki ļoti argumentēti parāda savu pareizību,” pauda Brigmanis.
Jau ziņots, ka Saeima 22.septembrī noraidīja likumu grozījumus, kas paredzēja apvienot VID Finanšu policiju un Muitas policiju, kā arī noteikt izmeklēšanas iestādes funkcijas Iekšējās drošības dienestam, kas būtu pakļauts VID vadītājam. “Vienotība” noraidot šo risinājumu, atsaucās uz juridiskiem šķēršļiem.
Zaļo un zemnieku savienība gan pauda cerību, ka līdz gada beigām tomēr izdosies vienoties ar koalīcijas partneriem un apstiprināt VID reformu. Tikmēr ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskata, ka VID Iekšējās drošības biroja pārraudzību varētu nodot Finanšu ministrijai.
Valsts ieņēmumu dienests joprojām strādā bez vadītāja. Līdz 7. oktobrim turpinās pieteikšanās konkursam uz ģenerāldirektora amatu. Kopš Ināras Pētersones atkāpšanās no dienesta vadītājas amata maijā, ģenerāldirektora pienākumus pilda Dace Pelēkā.
