Četras dienas Nacionālajā bibliotēkā notika Vasaras skola, kas piedāvāja iepazīt dažādas mūsu speciālistiem vērtīgas, bet līdz šim nepazītas datoranalīzes metodes. Lielākā zvaigzne no pasniedzējiem tajā bija Jans Ribickis no Polijas, kurš piedalījies stilometrijas metodes izgudrošanā.
Šo metodi, piemēram, izmanto autorības noteikšanā dažādiem tekstiem.
Lai nodemonstrētu, kā tā darbojas, Ribickis veica eksperimentu ar brāļu Kaudzīšu daiļradi, stāsta viena no Vasaras skolas organizatorēm Sanita Reinsone:
„Jans Ribickis, braucot šurp, bija sameklējis mākslīgā intelekta laboratorijas mājaslapā digitalizētos „Mērnieku laikus” un vēl dažus citus Brāļu Kaudzīšu tekstus, proti, bija teksts, ko viņi rakstījuši abi kopā, un teksti, ko rakstījuši katrs atsevišķi. Un ar savu stilometrijas metodi, šoreiz gan tā ļoti ātri saliekot to kopā un izanalizējot, bija interesanti paskatīties, kurš varētu būt vairāk rakstījis „Mērnieku laikus” – Reinis vai Matīss?”.
Pati Sanita Reinsone, pielietojot stilometrijas metodi, eksperimentēja ar 19.gadsimta literatūru, salīdzinot Blaumaņa un viņa laikabiedru leksiku:
„Tie pirmie rezultāti ir tādi, ka Blaumanim ir ļoti savdaba leksika, kas gandrīz nepārklājas ar nevienu citu un viņam nav tādu tuvāko līdzinieku, savukārt Apsīšu Jēkabs, Augusts Deglavs un citi – šī te stilometrijas metode parādīja, ka viņi ir līdzīgāki savā starpā nekā ar Blaumani”.
Stilometrijas metode dod iespēju uzreiz apstrādāt milzīgus datu apjomus, tādējādi ļaujot ieraudzīt sakarības, ko cilvēks ar neapbruņotu aci nevar redzēt. Šīs sakarības dod vielu dažādām būtiskām tēmām, ko pētnieks tad var padziļināti pētīt tālāk. Piemēram, kāpēc Blaumaņa leksika ir tik atšķirīga no laikabiedriem.
Vasaras skolā liela uzmanība tika pievērsta arī datorprogrammām, kas vizualizē informāciju, ko arī Latvijā izmanto ļoti maz, bet kas pēc Vasaras skolas rīkotājas Andas Baklānes domām ir ļoti vērtīgs instruments:
„Ļoti labi var izmantot vizualizācijas rīkus, lai attēlotu dažādu statistiko informāciju, jo nevienam nepatīk tabulas, kuru mēs varam ieinteresēt ar tabulām un skaitļiem, bet jebkura tabula ir pārtulkojama vizuālajā informācijā un tā mums visiem ir daudz labāk saprotama un uzskatāma”.
Vasaras skolā varēja apgūt arī datoranalīzes metodi, kā internetā atpazīt viltus ziņas, stāsta Baklāne: „Mēs zinām, ka ir dažādas troļļu fermas, ar kuru palīdzību iespējas iespaidot sabiedrības viedokli un pat politiskos procesus. Un arī, lai analizētu, kas notiek internetā un palīdzētu atšķirt, kas ir patiesa un kas nepatiesa informācija, kas ir īsti cilvēki un kas troļļi, tiek izmantotas datoranalīzes metodes”.
Pirmā Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola piedāvāja apgūt datormetodes, kas ir mūsdienās ļoti aktuālas, bet kuru apmācība līdz šim nav bijusi iekļauta Latvijas augstskolu programmās. Šo skolu iecerēts izveidot kā nozīmīgu platformu visa Baltijas reģiona mērogā un tā varētu būt ceļojoša.
