Viņa norādīja, ka Veselības ministrijas rosināto grozījumu pamats ir 244 personas, kas pašlaik studē Latvijā, mācās zobārstniecības programmu un vēlas bez latviešu valodas prasmēm iegūt sertifikāciju. Taču piedāvātās izmaiņas atteiktos uz visām ārstniecības personām, un tā nebūtu pieļaujama situācija.
“Tiek valodas prasmes vājinātas. Ja ārstniecības personām netiek saglabātas šādas prasības, tiek piešķirtas iespējas jebkurai ārstniecības personai bez valsts valodas prasmes dokumenta strādāt valstī,” skaidroja Pāvulēna.
Savukārt taujāta par iespēju mīkstināt valsts valodas zināšanu prasības medicīnas studentiem, kas pēc mācībām neturpinās darbu Latvijā, VVC pārstāve sacīja: “Izglītības eksports nevar būt par pamatu normatīvo aktu grozījumiem. Nav tādas prakses.”
Viņa norādīja –
ja ārvalstu studenti nevēlas strādāt Latvijā, viņiem ir tiesības iegūt kvalifikāciju jebkurā Eiropas Savienības valstī tajā valodā, kuru viņi prot.
Viņasprāt, ar grozījumiem situācija tiktu sarežģīta, jo pašlaik regulējums esot lakonisks un pietiekams. Tādējādi slogs tiktu uzlikts arī valsts iestādēm.
Ziņots, ka otrdien, 29.augustā, valdībai jālemj par valsts valodas zināšanu mīkstināšanu ārvalstu medicīnas un zobārstniecības studentiem, kas studē angļu valodā. Veselības ministrija rosina atteikties no prasības ārvalstu studentiem apliecināt valsts valodas prasmi vienā no augstākajiem līmeņiem, kas patlaban ir obligāta, lai saņemtu sertifikātu. Pretējā gadījumā absolvents saņem vien diplomu un bez sertifikāta nedrīkst praktizēt.
Neievēro regulas?
Ar lūgumu mīkstināt valsts valodu zināšanu prasības ārvalstniekiem pie atbildīgās ministrijas vērsušās universitātes. Tās norāda, ka ārvalstu medicīnas un zobārstniecības studenti Latvijā strādāt nemaz nevēlas un pašlaik valsts neievērojot starptautiskas regulas.
Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis neatminas gandrīz nevienu absolventu no ārzemēm, kas Latvijā arī strādātu. Viņš norāda, ka ar prasībām pēc latviešu valodas zināšanām pārkāpjam Eiropas regulas un citviet kaimiņos, piemēram, Igaunijā šādu prasību neesot. "Eiropā ir noteikts ar direktīvu 200536, ka reglamentēto profesiju, tai skaitā zobārstu profesionālo prasmju jeb kvalifikācijas atzīšana ir unificēta. Latvijas gadījumā tas ir pārprasts un tiek prasīts, ka šim absolventam ir jāmāk ne tikai strādāt par zobārstu, bet arī jāmāk runāt latviski. Ziniet, šis absolvents netaisās Latvijā palikt," norāda Baumanis.
Tā kā likuma grozījumu saskaņošanas procesā bijuši vairāki iebildumi, ministrijā tagad valodas prasības vēlas mīkstināt tikai zobārstniecības studentiem. Patlaban daļa šo programmu absolventu sertifikātu, kas nepieciešams darba uzsākšanai, nesaņem tikai tādēļ, ka neprot latviešu valodu. Runa ir par 250 zobārstniecības studentiem.
"Tā ir viena no problēmām, ņemot vērā, ka tas ir ļoti augsts līmenis, un ārvalstu studenti ne vienmēr paralēli intensīvajām studijām spēj valodu attiecīgā līmenī apgūt. Turpinot pieprasīt augsta līmeņa valsts valodas zināšanas Latvijā augstāko izglītību ieguvušajiem ārvalstniekiem, kuri neplāno šeit strādāt, tiek arī apdraudētas absolventu tiesības strādāt citās valstīs.
Līdz ar to arī universitātes zaudē savu konkurētspēju starp citām Eiropas augstskolām," norāda veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Patlaban medicīnas studentiem no ārvalstīm tiek prasītas valsts valodas zināšanas C1 līmenī, kas ir viens no augstākajiem.
Tiesības ar mediķi sarunāties latviski
Pret iepriekš minētajām pārmaiņām ir Tieslietu ministrija un vairākas ārstu profesionālās organizācijas. Valdis Keris no Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības saka, neesot runa tik daudz par to, vai šie studenti Latvijā paliek vai nepaliek, bet par valsts valodas pozīciju vājināšanu.
"Nekādu iemeslu dēļ nedrīkstētu pieļaut valsts valodas pozīciju vājināšanu veselības aprūpē. Te nu, piedodiet, bet mūsu valsts
iedzīvotāju tiesības sagaidīt, ka mediķis sarunāsies ar viņiem latviešu valodā, šīs tiesības ir svētas un tās nedrīkst apdraudēt," saka Keris.
Savukārt atbalstu plānotajām izmaiņām paudusi Latvijas Studentu apvienība, norādot, ka līdz ar izmaiņām valstij varētu izdoties piesaistīt arvien vairāk jaunu ārvalstu studentu, tā veicinot izglītības eksportu. Ārvalstnieki Latvijā studē maksas studiju vietās un par zināšanām maksā vairāk, nekā vietējie studenti.
