Valsts kontroles izsūtītā paziņojumā medijiem kā piemēru viņa min izmeklētāju darba kvalitāti policijā, kā arī citas nepilnības pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzībā un Valsts policijas darba organizācijā. Tas ticis konstatēts revīzijā par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti. Piemēram, ir bijis gadījums, kad izmeklētājs gadiem nav neko izmeklējis, lai gan aizdomās turamā persona ir un tai nereti gadiem ilgi jau piemērots drošības līdzeklis. Savukārt izmeklētāja priekšnieks neizmanto pilnvaras kontrolēt kriminālprocesa virzību, jo acīmredzot nav pietiekami skaidri sadalīti amatpersonu pienākumi un atbildība.
Krūmiņa norāda, ka vēl arvien daudzos gadījumos Valsts kontroles ziņojumu iesniegšana policijā beidzas ar neizpratni raisošu atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un līdz ar to izmeklēšanu.
Krūmiņa gan atzīst, ka situācija ar vainīgo sodīšanu ir uzlabojusies kopš 2014. gada, kad spēkā stājās grozījumi likumā, kas uzliek par pienākumu revidētajai iestādei vai tās darbu pārraugošai institūcijai piecu mēnešu laikā pēc revīzijas informēt par atbildības izvērtēšanas rezultātiem.
Kopš 2014. gada tiesai pēc Valsts kontroles ziņojumiem nosūtītas 19 krimināllietas pret 21 personu, kriminālsods piemērots un spriedums stājies spēkā sešām personām, tiesā atrodas 13 krimināllietas pret 14 personām. Pirmstiesas stadijā ir 14 kriminālprocesi, no kuriem divi – kriminālvajāšanas posmā pret 11 personām kriminālprocesā par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.
