Tādējādi, kā paziņojumā medijiem norāda VK, gan VID, gan Finanšu ministrijai būtu jāvērtē, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu. Turklāt 80% gadījumu naudas sodi ir piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu. Taču VID ir tiesīgs piemērot 105 dažādus naudas sodus.
Tāpat revīzijā konstatēta atšķirīga VID rīcība līdzvērtīgos gadījumos. „Dienesta darbinieki neievēro iestādes vadlīnijas, nedokumentē Administratīvo pārkāpuma kodeksa kritēriju izvērtējumu un sodus piemēro pēc saviem ieskatiem, radot nevienlīdzīgu pieeju,” skaidro VK.
Piemēram, par gada pārskata neiesniegšanu vienā gadījumā bijis mutvārdu aizrādījums, otrā – 70 eiro, trešajā – 280 eiro naudas sods.
Savukārt par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju vienā gadījumā naudas sods bijis 20 eiro, bet citā – 450 eiro. Nav gan zināms, kāpēc sodi bijuši atšķirīgi, jo soda pamatojuma VID dokumentācijā nav. Arī pats VID nespējis VK paskaidrot šādas atšķirības.
Bijuši arī gadījumi, kad nodokļu maksātāji par pārkāpumiem vispār nav sodīti. „Piemēram, no 2014. līdz 2016. gadam vairāk nekā 200 000 deklarāciju gadā tikušas iesniegtas ar kavēšanos, bet šajā laika posmā sods piemērots tikai 7510 reizes,” raksta VK.
Kontrole arī novērojusi, ka ar naudas sodiem nereti soda vienas un tās pašas personas, kas, iespējams, liecina, ka tās neapzinās savus pārkāpumus. Tādējādi VID lielāka uzmanība nākotnē jāpievērš ne tikai konsekventai sodu piemērošanai, bet arī sabiedrības izglītošanai.
