Valsts kontrole: Austrumu slimnīca grimst parādos; Veselības ministrija piekopusi «strausa politiku»

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcai (Austrumu slimnīca) kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kas 2015. gada nogalē sasniedza 28 miljonus eiro un kurus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. To revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole revīzijā secināja, ka atbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas gan Veselības ministrijai (VM), kura ilgstoši ir piekopusi “strausa politiku”, nereaģējot uz slimnīcas problēmām, kuras ir bijušas labi zināmas gan ministrijai, gan Austrumu slimnīcas vadībai.

"Nu šeit ir darbs gan Veselības ministrijai, domājot par to, kā vispār attīstīt šo stacionāro veselības aprūpi tādā stratēģiskā skatījumā.

Ko darīt ar Austrumu slimnīcas neizmantotajām telpām, kas arī nes zaudējumu slimnīcai. Un pilnīgi noteikti ir daudz ko darīt arī pašai slimnīcai, pirmkārt, sākot pareizi rēķināt, izvēloties efektīvākos risinājumus un domāt kā labam un rūpīgam saimniekam," teica valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontroliere: Daudz darāmā gan ministrijai, gan pašai slimnīcai

    Pēc viņas teiktā, Veselības ministrija ir jāpārskata veselības aprūpes pakalpojumi tarifi, ko ministrija arī apsolījusi izdarīt līdz 2018. gada beigām. Tarifi būtu jāpārskata, ņemot vērā pamatotus datus un izmaksas.

    Krūmiņa neizslēdza iespēju, ka Valsts kontrole saistībā ar konstatētajiem iespējamiem pārkāpumiem varētu vērsties Ģenerālprokuratūrā.

    Visās slimnīcas darbības jomās, kurās Valsts kontrole veica revīziju, konstatēta neizdevīga sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem, vāja noslēgto līgumu izpildes kontrole un bieži vien vienkārši saimnieciskas loģikas trūkums. Uz reālistiskiem aprēķiniem balstīta rīcības plāna situācijas uzlabošanai nav.

    Slimnīcas sagatavotās budžeta aplēses un plāni gadu no gada veidoti pārāk optimistiski, tādējādi zaudējumi ir arvien pieauguši, norāda Valsts kontrole.

    Kā ziņots, slimnīcu ilgstoši vadījis Viesturs Boka. Viņa vadītā valde 2015.gada sākumā atkāpās. Boka turpināja darbu slimnīcas valdes locekļa amatā, bet valdes locekle Anita Slokenberga kļuva par slimnīcas valdes priekšsēdētāju. Boka un Slokenberga šā gada februāra otrajā pusē iesniedza atlūgumus. Veselības ministre Anda Čakša toreiz atzina, ka nav apmierināta ar slimnīcas vadības darbu. 

    Tarifus nemaina, telpas nepietiekami izmantotas

    Valsts kontrole norāda, ka Austrumu slimnīcas finansiālās nedienas sākās 2011. gadā, kad krīzes iespaidā tika samazināts tai piešķirtais finansējums. Tarifs par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem tika pielīdzināts reģionu slimnīcu līmenim, nerēķinoties ar to, ka Austrumu slimnīca nodrošina arī daudzu sarežģītu saslimšanu ārstēšanu, kas izmaksā dārgāk.

    Lai arī slimnīcas vadība ir vērsusies VM, lūdzot situāciju risināt, tomēr izmaiņas tarifu politikā nav notikušas. Turklāt arī slimnīcas vadība nav spējusi optimizēt slimnīcas darbību, lai pielāgotos situācijai, atzīmē Valsts kontrole.

    Tā uzsver arī, ka ilgi nerisināts ir slimnīcas telpu jautājums, par ko atbildība jāuzņemas arī VM. Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka telpas 18 500 kvadrātmetru platībā nav tikušas izmantotas.

    Īslaicīgi neizmantoto telpu uzturēšana slimnīcai radījusi zaudējumus 424 000 eiro apmērā gadā.

    Piemēram, pēc Operāciju bloka un Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas telpu rekonstrukcijas 10 000 kavdrātmetru kopplatībā to izmantošana uzsākta tikai pēc gada, jo telpas nebija aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām. Telpu, kurām pielietojums nav atrasts jau ilglaicīgi, uzturēšana izmaksā vismaz 115 000 eiro gadā. Turklāt kavēšanās pieņemt stratēģisku lēmumu par stacionāra “Linezers” atbrīvoto telpu turpmāku izmantošanu palielinās slimnīcas zaudējumus vēl par 200 000 eiro gadā.

    Ārpakalpojumiem trūkst ekonomiskā pamatojuma

    Vairākas funkcijas un procesus Austrumu slimnīca neveic saviem spēkiem, bet ir nodevusi ārpakalpojumā. Valsts kontrole vērtēja līgumu izdevīgumu un izpildes kontroli tādās jomās kā mikroķirurģija un laboratoriskie izmeklējumi, kuras var uzskatīt par slimnīcas pamata kompetencēm, kā arī telpu uzkopšana un pacientu ēdināšana, kas vairāk atbilst atbalsta funkcijām.

    Lai arī atsevišķu funkciju nodošana ārpakalpojuma sniedzējam ir vispārpieņemta prakse, tomēr šādiem lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Pateicoties vadības grāmatvedības sistēmai, kura ieviesta pēc Valsts kontroles 2009. gada revīzijas ieteikumiem, slimnīcai ir iespēja veikt šādus aprēķinus, tomēr revīzijā secināts, ka uzskaite un izmaksu attiecināšana ir jāpilnveido.

    Revidenti, pārrēķinot dažādu funkciju pašizmaksu, norāda uz kļūdām, kuras ietekmē slimnīcas gatavotos ekonomiskos pamatojumus funkciju nodošanai ārpakalpojumā. 

    Par laboratoriskajiem izmeklējumiem Austrumu slimnīcā ir atbildīgs Laboratorijas dienests. Slimnīca daļu izmeklējumu veic saviem spēkiem, tāpēc tās rīcībā ir nepieciešamais aprīkojums un speciālisti. Tomēr, neskatoties uz to, ka slimnīcā uzstādītā laboratoriju aprīkojuma noslodze nepārsniedz 60%, arī šajā darbības jomā ir piesaistīti divi ārpakalpojuma sniedzēji.

    Nevienmērīgi sadalītas ir arī stacionāru laboratorijās strādājošo slodzes. Revidentu ieskatā, reorganizējot darbu un koncentrējot izmeklējumus Laboratoriskās medicīnas centrā un Latvijas Infektoloģijas centrā, kā arī atsakoties no ārpakalpojumiem, slimnīcai būtu iespēja uzlabot šī pakalpojuma rentabilitāti.

    Neizmanto iespēju gūt peļņu un slīgst zaudējumos

    Austrumu slimnīcas Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļa ir viens no vadošajiem un lielākajiem plastiskās ķirurģijas centriem Baltijas valstīs, tomēr jau ilgstoši nav rasts risinājums arī šī pakalpojuma nodrošināšanai pašu spēkiem.

    Ja 2009. gadā veiktajā revīzijā tika konstatēts, ka slimnīca tādējādi neizmanto iespēju gūt peļņu, sniedzot rentablos mikroķirurģijas pakalpojumus, tad šobrīd runājam jau par zaudējumiem vismaz 190 000 eiro apmērā ik gadu.

    Austrumu slimnīca par katru manipulāciju ārpakalpojuma sniedzējam maksā 49 līdz 59% no valstī noteiktā tarifa, tomēr, lai nodrošinātu pakalpojumu, izmaksas ir arī slimnīcai pašai. Atlikusī tarifa daļa tās nesedz.

    Situāciju sarežģī ierobežotā mikroķirurģijas speciālistu pieejamība. Latvijā ir sertificēti 34 plastikas un rokas ķirurgi, 15 no tiem 2014. un 2015. gadā strādāja Mikroķirurģijas centrā. Citās ārstniecības iestādēs ir nodarbināti 19 plastikas un rokas ķirurgi, no kuriem astoņi galvenokārt sniedz estētiskās ķirurģijas pakalpojumus.

    Valsts kontrole jau 2009. gadā rosināja slimnīcu mikroķirurģijas pakalpojumus piedāvāt, piesaistot pašu speciālistus, tomēr revidentu ieskatā slimnīcas darbības šajā jomā ir bijušas formālas. Saskaņā ar revidentu aplēsēm valstī noteiktais tarifs ļautu mikroķirurgiem maksāt konkurētspējīgu atalgojumu līdz pat 2900 eiro mēnesī, tomēr slimnīca, aicinot pieteikties darbā speciālistus, piedāvājusi vien 700 eiro atalgojumu.

    Speciālistu pieejamībā liela nozīme ir rezidentūras iespējām, tomēr jauno speciālistu apmācība par valsts budžeta līdzekļiem nenotiek. Lai gan Valsts kontrole jau 2009. gada revīzijā norādīja uz šo apstākli VM, septiņu gadu laikā rezidentūru ir pabeidzis tikai viens speciālists, kurš tā arī neuzsāka darba attiecības publiskajā sektorā.

    Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, slimnīca varētu būtiski samazināt ikgadējos zaudējumus. Tomēr, lai tā pilnībā strādātu rentabli, nepieciešama dziļāka ministrijas iesaiste, gan vērtējot tarifu atbilstību Austrumu slimnīcas specifikai, gan nodrošinot mērķtiecīgāku slimnīcas kā kapitālsabiedrības uzraudzību, norāda Valsts kontrole.

    Austrumu slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – "Gaiļezers", Latvijas Onkoloģijas centrs, "Biķernieki", Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

    12 komentāri
    ministri
    vai nav laiks arī nozares vadībai uzņemties reālu, ne tikai to smieklīgo - politisko, bet pavisam skaidru materiālo un kriminālo atbildību par nekompetenci, uzraudzības trūkumu, roka-roku mazgā principu un nekontrolētu miljonu izšķiešanu jau gadu gadiem?? GRIBU, LAI MINISTRE NEVĀVUĻO, BET DARA! JA NESPĒJ DARĪT, LAI IET STRĀDĀT CITUR, NEVIS ZĪMĒJAS PAR NODOKĻU NAUDU!
    v
    Lai valdes esošās un tagadējās atmaksā par savu nolaidību. Parāda summa kādam vai kādiem guļ kontos,īpašumos un citās mantās.
    Kŗemilek
    Veselības aprūpes "melnais caurums" ir visiem zināms, un šis raksts labi ilustrē tajā valdošo kārtību un naudas slaukšanas mehānismus. Uz šī fona ironiska šķiet ziņa par sociālā nodokļa celšanu, lai iegūto naudu novirzītu veselības aprūpei.
    kaspi4
    Nāvi nolādētai valdībai>>
    ...
    parādiet arī algas,kādas saņem
    Jaa, jaa
    Zinaas jau teica ka atkal maksaas nodoklu maksataji!!!!!!!!!!!!!!Nu jau par traku, nekaunibai nav robezu, lielie dzivo leiputrijaa, mazie grauz sausinus, bet latvietis jau ir tups un reens, neko savaa labaa nedariis arii tad, kad uudens mutee smelsies.
    Netaisniba
    Piekritu.Nekaunibai nau robezu.Prieks brunosanas toties nauda atrodas.
    nika
    mes tik daudz nevaram nopelnit ,lai samaksatu tik daudz nodoklus
    Bezatbildīgie slimnieki
    krīzes laikā atļāvušies dārgas slimības. Par to jāatbild Veselības ministrijai, saņemot paaugstinātas prēmijas, bet jāmaksā nodokļu maksātājiem, samazinot vidējos ienākumus zem iztikas minimuma.
    Nu re
    Paraus līdzi arī citas pievienotās slimnīcas, kas saimniekoja visnotaļ atbildīgi. Kolchozs grimst, pamatoti.
    katrā ziņā
    valdei Bokas/Slokenbergas personā vajadzēja atteikt palīdzību tiem tūkstošiem slimu cilvēku, kas griezās pie ārsta Austrumu slimnīcā? Jo tā uzskata dāmas no Valsts kontroles?
    lll
    Ja būtu prātīgi izlietojuši pieejamos naudas resusrsus, tad ne tikai šiem slimajiem cilvekiem pietiktu, bet pat pāri paliktu... APnikušas runas par to, ka nozarē nav naudas - ikviens, kas strāda medicīnā valsts sektorā zinās teikt, ka naudas ir pietiekami, bet tā birst caurā katlā - tiek izsaimniekota, izpārdoti pakalpojumi savējiem, tiek pārmaksāts un beigās milzu nauda vienkārši pazūd nekurienē... Pirmais solis veselības aprūpes sakārtošana ir beidzot savest kārtībā naudas ceļu līdz reālam pacientam. Tikai tad varēs spriest par to, vai naudas pietrūkst.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti