Arī pēc 2017. gada 1. janvāra vienīgais uzticamais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošinās elektroniskajās indentifikācijas kartēs iekļauto drošo elektronisko parakstu autentifikāciju, būs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
Centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta uzsver, ka valdībai būtu jāizšķiras, kā turpmāk attīstīt e-parakstu. „Visiem ir skaidrs, kas notiek šajā ierastajā, fiziskajā pasaulē ar pasēm un identifikācijas (ID) kartēm kā tādām identifikācijas kartēm, bet līdz galam valsts nevar būt apmierināta ar to, kas notiek virtuālajā pasaulē. Visi zina, kas ir internetbankas autentifikācijas rīks, bet ne visi zina, kā šajā virtuālajā pasaulē rīkoties ar ID karti. Un šeit ir tā diskusija, kā šo lietu mainīt, un tur saskaras ļoti daudzi jautājumi – gan atbildības, gan termiņi," norāda Bokta.
No nākamā gada 1. jūlija spēkā stājas jauna Eiropas Savienības regula jeb tā dēvētā eIDAS (Electronic Identification and Signature) regula, kas paredz arī jaunas prasības uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrai.
„Lai nākamā gada 1. jūlijā šie kvalificētie paraksti nekļūtu nederīgi, ir ļoti daudz kas jāmaina, tajā skaitā tie rīki, kas ir eID kartē," skaidro Bokta.
Pagaidām vairums iedzīvotāju saziņā ar dažādām valsts institūcijām izmanto internetbankas autentifikāciju, taču, kā norāda Bokta, saistībā ar jaunās regulas ieviešanu arī bankām būs jāpilnveido izmantotie risinājumi: „Esošie risinājumi būs jāpilnveido un, ja tas netiks līdz noteiktajam termiņam paveikts, tad internetbanka nebūs alternatīva.”
Valsts kontrole pirms diviem mēnešiem publiskotā revīzijas ziņojumā secinājusi, ka līdzšinējā kārtība, kad elektroniskās identifikācijas kartēs iekļauto e-parakstu lietošanu apmaksā valsts, par to gadā samaksājot vairāk nekā 800 000 eiro, uzskatāma par neefektīvu valsts budžeta līdzekļu tērēšanu, jo identifikācijas kartēs iekļautos e-parakstus izmanto vien daži procenti iedzīvotāju.
„Būs jāpieņem lēmums, kā un kas apmaksās šos pakalpojumus," norāda Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Jānis Citskovskis.
"Vai tāpat kā līdz šim valsts nodrošinās to, ka šis elektroniskais paraksts tiek apmaksāts no valsts puses, vai arī šis pakalpojums būs jāapmaksā katram iedzīvotājam. Atbilstoši Valsts kontroles revīzijā sniegtajam ieteikumam, valdībai ir jāizvērtē šie divi alternatīvie finansēšanas varianti un jāpieņem lēmums," viņš skaidro.
„Un par to bezmaksu…es nevaru iedomāties citu veidu, kā iedzīvināt lietojamību, kā to palaist, kā vien, ja iedzīvotājs par katru reizi nenorēķinās. Ja tas būs, tad to droši vien nemaz nav vērts sākt," pauž Bokta.
Kopumā Latvijas iedzīvotājiem ir izsniegti teju 800 000 elektronisko identifikācijas karšu. Aptuveni ceturtajā daļā izsniegto karšu ir aktivizēti droša elektroniskā paraksta un autentifikācijas sertifikāti.
