Viņš arī atzina, ka visbiežāk uz ūdens nelaimē nokļūst gados jauni vīrieši, kas ir nedaudz iereibuši. Nereti, lai peldētājs būtu iereibis, pietiek ar alus dzeršanu.
Tiesa, reizēm cilvēki peldoties ir nevis alkohola reibumā, bet gan pārvērtējuši savus spēkus. Pārsvarā nelaimes notiek tautā iemīļotajās, nevis oficiāli izveidotajās peldvietās.
Rudzītis arī atzina, ka pašvaldības policija šobrīd izvērtē, kā normatīvajos aktos noteikt aizliegumu cilvēkiem peldēšanas laikā lēkt no tiltiem un citām vietām. Rudzītis skaidroja, ka normatīvajos aktos nepietiktu tikai ar aizliegumu lēkt tikai no tiltiem, tāpēc ir vajadzīgs apzināt arī citas vietas, no kurām pārgalvīgākie peldētāji varētu lēkt ūdenī. Pēc tam, kad tas būs izdarīts, spēkā varētu stāties aizliegums lēkt ūdenī no jebkuras bīstamas vietas.
Vaicāts, kā pārtraukt cilvēkiem riskēt ar dzīvību, lecot ūdenī, Rudzītis norādīja, ka jau no bērna kājas mājās ir jāmāca, ko nedrīkst darīt peldoties. Nozīmīgā loma ir arī skolā stāstītajam.
Šogad līdz ar silto laiku daudzi cilvēki atpūšas pie ūdeņiem un peldas. Tomēr brīdī, kad vēl nav beidzies jūnijs, peldēšanas laikā dzīvības zaudējuši vismaz 20 cilvēki.
