2017. gads – pirmsvēlēšanu gads – bijis jaundibinātām partijām bagāts. Februārī dzima jauna sociāldemokrātiska partija “Progresīvie”, bet pavisam nesen, augusta beigās, bijušais reformu partijas biedrs Daniels Pavļuts līdz ar pieciem “Vienotības” liberālā spārna politiķiem dibināja partiju “Kustība Par”. Tagad, divas nedēļas pirms 6. oktobra, pēc kura dibinātas partijas uz tuvākajām Saeimas vēlēšanām vairs kandidēt nedrīkstēs, Ventspilī ar vairāk nekā 300 biedru parakstiem tapusi vēl viena jauna partija – “Laiks pārmaiņām” - bijušās Reformu partijas Rīgas mēra amata kandidātes Ingas Antānes vadībā.
“Tas noteikti nenotika pēdējā brīdī. Jau kopš pašvaldību vēlēšanām mēs cītīgi gatavojāmies šim procesam. Tas notika [pēc principa] – “Paspēt paspēsim - ļoti labi!” stāsta Antāne.
Vaicāta, vai partija startēs Saeimas vēlēšanās, viņa atsaka: “Tas noteikti būs nākamais darbakārtības jautājums!”
Septembra sākumā bija plānota arī Šakara vadītā politiskā spēka “Mūsu zeme – Latvija” dibināšana, tomēr tā aizkavējusies, jo pagaidām nav izdevies savākt partijas dibināšanai nepieciešamos 200 biedrus.
“Mēs turpinām darbu pie cilvēku uzrunāšanas. Līdzko būsim gatavi izpildīt šo likuma normu, tā arī dibināšanas sapulci noturēsim,” atklāj Šakars. Viņš neslēpj cerību, ka jaunais politiskais spēks līdz 6. oktobrim ieraudzīs dienas gaismu. “Mēs tā ceram. Šo domu neesam atmetuši. Ir arī citas versijas. Mēs dibināsim šo partiju, kad būsim tam gatavi. Ja tas būs pēc 6. oktobra, tad pastāv iespēja ar kaut ko apvienoties vai kaut kam pievienoties,” klāsta Šakars.
“Tieši šādi rīkoties plāno vēl viens bijušais “Vienotības” biedrs Edvards Smiltēns, kurš šobrīd vada biedrību un gaidāmajās Saeimas vēlēšanās plāno startēt kopā ar Latvijas Reģionu apvienību.
“Man ir biedrība “Centriskai politikai”, kurā es esmu valdes priekšsēdētājs. (..) Kopējais biedru viedoklis ir tāds, ka šī organizācija ir politiska rakstura un tai nākotnē būtu jāpārtop partijā,” saka Smiltēns. Viņš gan noraida varbūtību, ka tuvākajās divās nedēļās kustība varētu pārtapt partijā. “Nē, divu nedēļu laikā noteikti netiks dibināta. Tas notiks vēlāk, bet skaidrs, ka (..) šobrīd sadarbība ar Latvijas Reģionu apvienību tiek paplašināta un veidota,” bilst Smiltēns.
Šobrīd biedrībā ir aptuveni 70 biedru, bet ik dienu vairāki nākot klāt.
Politologs Ivars Ijabs uzskata – tik daudzām jaunām partijām savākt startam uz Saeimu nepieciešamos 500 biedrus varētu būt grūti.
“Tas resurss, par kuru savulaik izteicās viens pazīstamas sociologs, ka pietiek iziet vārtu rūmē, nošvilpties un tev saskries tie divi simti, acīmredzot nav bezgalīgs Latvijā. Viņš ir ierobežots, un tas nozīmē, ja par vienu un to pašu ļautiņu kontingentu sacenšas daudzi jauni politiskie “startapi”, tad viņiem var nepietikt,” saka Ījabs.
Viņš arī norāda – nākamā gada laikā dažu jaundibināto partiju līderu sastāvs varētu krietni pamainīties. “Ņemot vērā, ka klīst baumas par visādiem interesantiem spilgtiem kandidātiem, kas varētu nāk kā tautas glābēji nākamgad uz Saeimu, tad katram no viņiem var ievajadzēties kādu platformu, no kuras startēt. Klasisks piemērs ir tas “Vienoti Latvijai” pasākums, kas arī ir nodibināts kā platforma jebkuram interesentam,” stāsta Ijabs.
Grozījumus, kas paredz, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai vismaz gadu vecas partijas ar kā minimums 500 biedriem, pašreizējā Saeima pieņēma pirms pusotra gada, izpelnoties kritiku par demokrātijas ierobežošanu.
