Pusdiena

Kadirovu apsūdz par «privātas armijas» izveidi, radot draudus nacionālajai drošībai

Pusdiena

Nepieņemamo noteikumu dēļ neviens nepiesakās kļūt par bēgļu mentoru

Atbalsta biedru skaita slieksni partijām vēlēšanās

Atbalsta biedru skaita slieksni partijām vēlēšanās

Otrdien, 23.februārī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija nodeva trešajam lasījumam grozījumus Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanu likumos, kas atļaus partijām kandidēt vēlēšanās tikai tad, ja tām pirms gada būs vismaz 500 biedru. Līdz šim vienīgais biedru skaita ierobežojums partijām bija partijas dibināšanai vajadzīgie 200 biedri. Šo skaitli nav plānots mainīt.

Jau iepriekšējos balsojumos Saeimas koalīcijas partiju deputāti pauda atbalstu 500 biedru slieksnim partijām, lai tās varētu kandidēt Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Priekšlikums nāk no bijušā valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotās ekspertu grupas, kuras mērķis bija uzlabot Latvijas politisko sistēmu.

„Vienotības” deputāts Juris Šulcs atzīst, ka biedru skaits pats par sevi vēl nenozīmē, ka partija ir spēcīgāka vai kvalitatīvāka. Tomēr sava ietekme tam esot.

„Lielākā politiskajā partijā notiek lielākas diskusijas. Tas, ka lielākā politiskajā partijā varbūt mazāk ir tieši vienu kaut kādu atsevišķu biedru naudas finansiāla ietekme, lielākā politiskajā partijā varbūt mazāk būs šīs izpausmes, kas ir saistītas ar īsu kaut kādu reklāmas kampaņu, kas var ietekmēt vēlētāju, un pēc tam viņš tikai saprot, ko viņš ir izdarījis,” saka Šulcs.

Tikmēr opozīcijā esošā „Saskaņa” iepriekšējos balsojumos ir atturējusies, un partijas deputāts Sergejs Dolgopolovs norāda, ka arī trešajā lasījumā "Saskaņa" biedru skaita ierobežojumus vēlēšanās neatbalstīs. „Kāda jēga tam visam? Mēs esam viena no lielākajām partijām. No konkurences mēs nebaidāmies. Mums jau ir šodien vairāk nekā 500 biedri. Mums nav ko raustīties,” nosaka Dolgopolovs.

Lai gan pirms likumprojektu laišanas uz trešo lasījumu nebija iesniegts neviens priekšlikums, komisijas sēdē notika spraigas diskusijas. Galvenais to iemesls bija Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita raksts laikrakstā „Latvijas Avīze”, kurā Levits kritizēja kandidēšanas ierobežojumus.

Levits rakstā argumentē, ka demokrātijā katram pilsonim ir jābūt reālai iespējai piedalīties politiskajā procesā, tajā skaitā arī dibināt un darboties partijās, un kandidēt vēlēšanās. Viņaprāt, politisko partiju ierobežojumi tiešā veidā aizskar pilsoņa politiskās tiesības, kas garantētas Satversmē.

Taču Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks un viens no priekšlikuma autoriem Jānis Pleps deputātiem skaidroja, ka jau 200 biedru ierobežojums parāda, ka biedru skaitu parlaments var regulēt, turklāt ir arī vairāki līdzsvarojoši līdzekļi. „Respektīvi, partijas var veidot apvienības un kandidēt kopā, un tad šis cipars 500 attiecas uz visu apvienību. Pastāv iespēja atsevišķām personām, pilsoņiem tikt uzrunātiem, kandidēt no saraksta, neesot nevienas partijas biedram, un tas tiek praktizēts Saeimas vēlēšanās,” sacīja Pleps. „Trešā lieta ir tāda, ka šis cipars 500 attiecas nevis uz partijas izveidošanu, bet uz kandidātu sarakstu ieviešanu. Respektīvi, partijas var tikt izveidotas pie vecajiem nosacījumiem,” viņš skaidroja.

Izmaiņas attieksies uz Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām, taču ne uz pašvaldību vēlēšanām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti