Līdz piektdienai noslīkušo skaits, kurus no ūdenskrātuvēm krastā nogādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Latvijā jau sasniedza 29 cilvēkus, taču šis skaits turpina augt. Turklāt precīzu uzskaiti veikt pašlaik ir grūti, jo ne visus noslīkušos no ūdens izvelk dienests, daļu – līdzās esošie cilvēki.
Pērn kopumā noslīkuši 145 Latvijas iedzīvotāji, savukārt 2011.gadā – 152. Lielais vairākums noslīkušo ir vīrieši.
Pērn noslīkšana bijis nāves iemesls četriem bērniem vecumā līdz 14 gadiem, aizpērn – septiņiem. Pērn noslīcis viens divgadīgs bērns, viens trīsgadīgs bērns un divi bērni vecumā no pieciem līdz deviņiem gadiem.
„Iestājoties siltajam laikam, bērni vieni, ar vecākiem vai kopā ar draugiem brīvo laiku arvien vairāk pavada, aktīvi atpūšoties dabā pie ezeriem un upēm. Bērni nereti paliek vieni, nepieskatīti,” pastāstīja SPKC sabiedrisko attiecību pārstāve Laura Ševčenko.
Vecuma grupā no 15 līdz 59 gadiem pērn noslīka 98 iedzīvotāji, 2011.gadā – 100. Savukārt 43 noslīkušie bija vecāki par 60 gadiem, liecina SPKC dati par pērno gadu. Salīdzinājumam aizpērn šajā vecumā noslīkušo skaits bija līdzīgs – 45.
Viens no galvenajiem iemesliem noslīkšanai iedzīvotājiem 15–64 gadu vecumā jeb darbaspējas vecumā ir alkohola lietošana, kas bijusi par iemeslu trešajai daļai noslīkšanas gadījumu, par 2011.gada datu izpēti sacīja Ševčenko.
Augstākie noslīkšanas rādītāji ir peldēšanas sezonā no aprīļa līdz septembrim. Lielākais noslīkušo skaits 2012.gadā bija jūlijā. Visi bērni noslīkuši vasarā.
PVO dati liecina, ka nāves cēlonis – noslīkšana – vidēji ES ir 1,25 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Latvijas rādītāji 2010.gadā bija 9,91 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, savukārt 2011.gadā – seši uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. „Jāņem vērā, ka pēdējos gados augstākais mirstības rādītājs [noslīkšana] bija 2010.gadā, tā gada vasara bija arī viena no karstākajām,” norādīja Ševčenko.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) atgādina, ka peldēšanās sezonu ieteicams sākt, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18 grādu pēc Celsija. Mediķi aicina peldēšanai izvēlēties drošu, speciāli izveidotu un iekārtotu peldvietu. Ja šādas vietas nav, jāatceras, ka drošas peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs būtu jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru, lielu akmeņu vai citu bīstamu objektu.
Dienests arī peldētājiem iesaka informēt krastā palikušos par to, cik ilgi, cik tālu plāno peldēt un vai gatavojas nirt zem ūdens. Vienam otrs ir jāpieskata, lai nelaimes gadījumā varētu savlaicīgi palīdzēt, uzsvēra ātrās palīdzības mediķi.
