Šajos gados migrācijas saldo ir stabilizējies un svārstījies no 8000 līdz 12 000. Krīzes laikā, piemēram, 2009. un 2010. gadā, iedzīvotāju skaits samazinājās par 35 000 gadā.
Vidēji dienā prom no Latvijas laikā no 2014. līdz 2016. gadam devās 55 Latvijas iedzīvotāji.
Viņu vidū 25 vīrieši, 22 sievietes un astoņi bērni. Visvairāk emigrēja cilvēki vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem.
Tāpat ir vērojams, ka salīdzinājumā ar citiem gadiem mazinās latviešu izcelsmes cilvēku izceļošana. Tiesa, tā vietā pieaug citu tautību Latvijas iedzīvotāju izceļošana. Reģionu ziņā visvairāk cilvēku izbrauc no Latgales, tomēr īpatsvara ziņā augstākais emigrācijas līmenis ir Kurzemē.
Statistikas pārvalde arī aplēsusi, ka gandrīz puse no pilngadīgajiem emigrantiem ir neprecēti. Tāpat ir pamanīts, ka šķirto personu īpatsvars 40-65 gadu vecu emigrantu vidū gandrīz divas reizes pārsniedz īpatsvaru visu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vidū. Vecāku emigrācija nereti ietekmē arī bērnu likteni. Secināts, ja emigrē abi vecāki, tad 68,4% gadījumu bērni dodas kopā ar viņiem. Ja emigrācijā dodas tikai māte, tad 52,4% bērni brauc līdzi. Toties, ja emigrācijā dodas tēvs, tad vairumā gadījumu – 83,1% - bērns paliek Latvijā.
Attiecībā uz izglītības līmeni aplēsts, ka emigrējušajiem iedzīvotājiem tas bija nedaudz zemāks kā pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tiesa, katram piektajam bija augstākā izglītība un gandrīz pusei no viņiem – vidējā izglītība. Kopumā izglītības līmenis ir faktors, kas liedz cilvēkiem sameklēt labāk apmaksātu darbu.
