"Viņa pirms tam nevienu reizi viena nebija gājusi pie ārsta, un ļoti svarīgi man kā mammai ir būt klāt tajās grūtākajās dzīves situācijās. Tas bija viennozīmīgi skaidrs, ka tas ir svarīgi gan man, gan manam bērnam," uzsvēra Olsena.
Ārsta arguments bija, ka te tā neesot pieņemts. Olsena nepiekrita atstāt bērnu vienu. Ārsts atteicās veikt manipulāciju. Tiesas spriedumā teikts, ka ir pārkāptas bērna tiesības un to aizskārums jākompensē arī ar 500 eiro morālo kompensāciju.
"Bērnu ārstēšanai vienmēr ir jāsaņem vecāku piekrišana. Otrkārt, bērna viedoklis ir jāuzklausa. Tad tiesa ir pieteikusi, ka vecākiem ir jābūt klāt bērna ārstēšanā, ja no bērna skatupunkta tas ir nepieciešams. Un vecākiem ir tādas tiesības būt klāt bērna ārstēšanā," akcentēja Olsena.
"Konkrētus spriedumus un konkrētus gadījumus mēs nevaram komentēt," norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūta pārstāve Ieva Lielmane.
Sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu Stomatoloģijas institūtā iztirzāt negrib. Taču skaidro, ka ārstiem regulāri notiek mācības par to, kā runāt ar mazajiem pacientiem un kā ar vecākiem.
"Vecāki drīkst atrasties ārsta kabinetā, izņemot kaut kādas konkrētas manipulācijas, kur ārsts var palūgt vecākus iziet laukā," teica Lielmane, gan atturoties komentēt to, vai šajā gadījumā tas tā ir bijis.
Olsena ir arī pacientu tiesību juriste un zvērināta advokāte. Viņa skaidro, ka arī Latvijā ikvienam bērnam ir tiesības slimnīcā just vecāku atbalstu, ja vien viņš pats to vēlas. Tas skar gan vieglas manipulācijas, gan smagas operācijas vispārējā narkozē. Bērnam ir tiesības redzēt mammu vai tēti pēdējo pirms narkozes miega un pirmos, atkal atmostoties, skaidroja Olsena.
