Lai samazinātu bīstamās slimības cirkulāciju dabā un nepieļautu tās tālāku izplatību, līdz šim atrastās mežacūkas turpat mežā tikušas apraktas. Bet nomedītās un ar ĀCM pozitīvās transportētas līdz speciālam konteineram un pēc tam iznīcinātas. Taču mežacūku liemeņu transportēšana šobrīd nav iespējama. Uzņēmums, kurš nodrošināja konteineru aizvešanu un produktu sadedzināšanu, tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas.
Savukārt PVD nav ne sertificēta transporta, ne speciāli apmācītu personu, ne blakusproduktu sadedzināšanas aprīkojuma, lai iznīcinātu beigtās mežacūkas.
"Situācija, teiksim tā, slikta, ja ne pat dramatiska. Un visā šajā putrā, ko sauc par nesakārtotību, ir iejaukti iekšā gan Pārtikas un veterinārais dienests, gan pašvaldības, gan mednieki," stāsta PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda.
Šobrīd vienīgais risinājums ir beigto dzīvnieku aprakšana vai sadedzināšana to atrašanās vietā. Problēma ir tā, ka ne visur to drīkst darīt. Zeme vēl ir sasalusi, kas apgrūtina darbu, jo bedre jāizrok vismaz pusotra metra dziļumā. Ja atrasts viens dzīvnieks, tad sadedzināt to ir iespējams, bet, ja uziets vesels bars, tad nepieciešams pamatīgs ugunskurs, lai pilnībā iznīcinātu slimību. Drīz sāksies uguns nedrošais periods, tad dedzināt vispār nebūs iespējams.
"Ar divām pagalēm to cūku nesadedzināt, tur vajag kārtīgu kaudzi, sakurināt ogles, lai varētu sadedzināt," stāsta mednieks Bruno Burmeistars.
"Uz vietas dedzināšanā problēma ir tur, kam pieder zeme. Dzīvnieks pieder valstij, bet kam pieder zeme? Un tad, ja ir iespējas ar šo zemes īpašnieku vienoties, būtu iespējams tīri teorētiski dedzināt uz vietas. Reāli tā ir liela problēma," atzīst Talsu novada domes izpilddirektors Modris Jaunvaks.
Talsu novadā nedēļas laikā tiek atrasti 5 – 10 mežacūku liemeņi, lielāka eskalācija ir Ventspils virzienā. Pagājušā nedēļā vairāki gadījumi bija Ugālē un Puzē, kur atrastās mežacūkas vienkārši tika atstātas trūdēšanai, jo nebija, kas tās sadedzina vai aprok.
Tas ir drauds mājas cūku audzētājiem. Ja šie dzīvnieki tiek atstāti, tad slimība var nonākt saimniecībās.
"Ne mana cūka, ne mana druva, lai viņa tur stāv, - tā būtu apzināta, klaja bezatbildība, to vienkārši nevar pieļaut," saka Koloda.
Šobrīd tiek gaidīti ministriju lēmumi par situācijas uzlabošanu. Kā atzīst profesionāļi, iepriekšējā sistēma ir darbojusies labi un pie tās vajadzētu atgriezties.
