Pie Valkas novada Kārķu pagastmājas viens pēc otra ieradās vietējie iedzīvotāji, lai saņemtu sēklas, minerālmēslus, darba rīkus un arī ķerras.
“Es jau trešo reizi esmu tajā pulciņā, man jau viss ir. Es tik pasūtīju agroplēvi, minerālus, ķirsīti un upeni,” pastāstīja Ziedīte Sviķe. Viņa ir viena no kārķēnietēm, kura programmā „Pats savam saimes galdam” piedalās trešo gadu un šo iespēju saņemt atbalstu pavasara dārza darbiem vērtē kā būtisku.
“Tā ir labi, sēklas nav jāpērk. Tas ir atbalsts, tas tiešām labi,” atzina Ziedīte Sviķe.
Līdzīgs vērtējums ir arī Valentīnai Sproģei, kura pastāstīja, ka ar mazo pensiju vien iztikt būtu grūti: “Pensija man ir 80 eiro un vīram – 140. Šodien, ko dos, to ņemšu, tikai ne burkānus. Lejkannu, grābekli, divus kapļus, sēklas. Pagājušajā gadā plēvi iedeva siltumnīcai, visas sēklas, vārdu sakot, ka nav nekas jāpērk.”
Šogad kārķēniešiem programmā „Pats savam saimes galdam” pievienojušies arī vairāki kaimiņu Ērģemes pagasta iedzīvotāji, arī četru bērnu māmiņa Santa Pumpiša.
“Tas ir arī vajadzīgs, jo visu sastādīt, sasēt, lai pašam pēc tam ir. Es domāju, ka tas ir liels atbalsts. Arī ar darba rīkiem palīdz. Līdz ar to pašam nekas īpaši nav jāiegulda, tikai darbs, lai būtu paši savam galdam kaut ko sagādājuši,” sacīja Santa.
Dārzkopības konsultante Juta Aušte pastāstīja, ka šogad ir audzis interesentu skaits, kas vēlētos iesaistīties šajā programmā. Kā vienu no galvenajiem ieguvumiem vērtē to, ka līdzās sēklām un stādiem ir arī iespēja iegūt kvalitatīvus dārza kopšanas piederumus.
“Šeit projektā ir sagādāti paši labākie instrumenti, kādus mēs varam nopirkt.
Mēs taču zinām, ko nozīmē rakt ar parasto lāpstu, kādas mums šķūnīšos mētājas, un kāds atspaids ir, ka tev ir tā “Fiskar” lāpsta. Tāpat arī kapļi un visi instrumenti – daudzas tādas lietas, kas tiešām viņiem ir atbalsts,” sacīja Aušte.
Bet nav jau arī tā, ka viss būtu jāuzrok tikai ar lāpstu. Tiem, kas vēlas paši audzēt sev pārtiku un kuriem nav iespējas zemi apstrādāt, arī šī palīdzība tiek sniegta, pastāstīja pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons.
“Nav nekad atteikts nevienam. Mums šeit ar šo pakalpojumu nav problēmu, un uz vietas ir tie cilvēki, kas ar to nodarbojās, – var prasīt pagastam, var prasīt kaimiņam, un būs viss kārtībā,” sacīja Pētersons.
Programma „Pats savam saimes galdam” pamatā ir domāta tiem, kuriem ir vēlme strādāt, un, protams, ne jau visi laukos tam ir gatavi. Bet, piemēram, tie kārķēnieši, kuri jau iepriekš iesaistījās programmā, vērtēja, ka ziemā nav bijis tā, ka nebūtu, ko likt galdā.
“Viss kas mums pašiem ir, un visu gadu pietiek. Nekādus gurķus un tomātus es nepirku veikalā.”
“Pietiekoši, es saku, neko mājās vairāk nevajag kā eļļu, malku.”
“Vēl tagad pagrabā stāv, nav vēl viss apēsts.”
Bet šai programmai, kā vērtēja dārzkopības speciāliste Juta Aušte, ir vēl kāds devums. Tā ir vietējo iedzīvotāju saliedēšana, gan piedaloties nelielās meistarklasēs izaudzētās produkcijas pārstrādē, gan apmainoties dārzkopības pieredzē.
“Šogad vadošā doma ir turpināt pagājušajā gadā veiksmīgi iesākto, bet akcentu likt uz produkcijas pārstrādi un saglabāšanu, – kā mēs varam produkciju, kas izaugusi mūsu dārzos, saglabāt līdz agram pavasarim. Ieteiksim viens otram daudzas vajadzīgas lietas,” norādīja Aušte.
Par šo Borisa un Ināras Teterevu fonda programmu šogad ir pat ļoti liela interese. Dārza darbiem pieteikušās gandrīz divreiz vairāk mājsaimniecību nekā pērn.
“Lielo interesi iesaistīties darbos organizācijas saista ar cilvēku vēlmi pārvarēt pandēmijas sekas, proti, uzlabot ģimenes materiālo situāciju, kā arī fizisko un emocionālo veselību, aktīvi darbojoties svaigā gaisā. Personas ar zemiem ienākumiem, personas ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenes, seniori un personas, kas nonākušas grūtajā dzīves situācijā pandēmijas laikā. Jāsaka, ka būtiskākais ir tas, ka šie cilvēki ir tie, kas vēlas rosīgi strādāt,” sacīja fonda labdarības projektu vadītāja Diana Bogdanova.
Kopumā valstī programmā „Pats savam saimes galdam” šogad iesaistīsies 625 mājsaimniecības.
