Pirms diviem gadiem Dobeles centrā, vien dažu simtu metru attālumā no pašvaldības, vecāku, līdzcilvēku un dienestu nolaidības dēļ dzīvību zaudēja vairāki bērni. Kāda nama otrajā stāvā neviena nepamanīti trīs mazi bērni veselu nedēļu atradās ieslēgtā dzīvoklī kopā ar narkotikas pārdozējušajiem vecākiem. Bojā gāja 9 mēnešus vecs zīdainis un mātes klēpī vēl nedzimušais bērns.
Dažas dienas vēlāk ugunsgrēkā Rēzeknē mira kāda 12 gadus veca meitene, kura mājās bieži palika viena.
Abu pašvaldību sociālie dienesti problēmas nebija pamanījuši. Tāpēc, lai stiprinātu dienestu kapacitāti un darbinieku motivāciju, ieviesa piemaksas par darbu ar riska ģimenēm. Tomēr janvārī sociālie darbinieki piemaksas vairs nesaņēma un ceļ trauksmi. Viņi uzskata, ka jaunus darbiniekus būs grūti atrast, bet esošie darbinieki izdegšanas dēļ ņems slimības lapas.
Dobelē ir 10 sociālie darbinieki, kas strādā tieši ar riska ģimenēm. “Sociālā dienesta uzskaitē ir 213 ģimenes, kurās nav pietiekoši bērnu aprūpe un audzināšana. Diemžēl tās Latvijā nemazinās. Es par Latviju neesmu deleģēta runāt, bet Dobeles novada pašvaldībā, kā visās citās kopienās, nemazinās nabadzība,” norāda Dobeles novada sociālā dienesta direktore Beata Limanāne.
Pēc piemaksu piešķiršanas darbinieki patiesi esot bijuši motivētāki, devušies arī uz papildu kursiem bērnu tiesību aizsardzībā.
Tagad, izdzirdot par piemaksu nogriešanu, dienestā esot jūtama spriedze, nevis attīstība.
Arī Sociālo dienestu direktoru apvienībā uz naudas trūkumu raugās bažīgi. “Protams, pagājušajā gadā tas bija tāds liels atspēriens un iespēja arī tiem dienestiem, kam darbinieki bija uz izdegšanas robežas, uz to, ka viņi iet prom. Ļoti daudzi, mēs viņus saucam par “ģimenistiem”, pamet darbu, labprātāk veic kādu citu tieši tādēļ, ka ļoti augsts ir izdegšanas risks,” stāsta Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece Ina Behmane.
Dienesti jau vērsušies Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā un, kamēr budžets vēl nav pieņemts, tikšoties arī ar labklājības ministri Ramonu Petraviču (“KPV LV”). Pirmais, ko vēloties pavaicāt, vai tiešām naudu nevar atrast.
Gadā nepieciešami aptuveni 900 000 tūkstoši eiro.
“2019. gada budžetā arī šī prioritāte tika ielikta, bet man šīs prioritātes bija. Šis ir tehniskais budžets, un vispār nekādām jaunajām politikām atbalsts netika dots. 2019. gadā diemžēl šādas piemaksas nebūs,” saka Petraviča.
Naudas piemaksām nav, tomēr ministre to cer kompensēt ar lielākām algām Tā esot viņas prioritāte. Sociālo darbinieku algas pieaugtu par aptuveni 140 eiro mēnesī. Tam esot nepieciešami pieci miljoni. Darbs ar riska ģimenēm gan būšot viena no 16 prioritātēm 2020. gada budžetā.
