“Draugs iedeva atslēgu, ielaida iekšā apsaimniekotājus, viņi gribēja redzēt šahtu, viņi noņēma nost virtuves skapīti, izlietni, un atplēsa šahtu,” stāstīja Anita.
Atplēsuši šahtu, meistari konstatēja, ka stāvvads posmā starp pirmo un otro stāvu ir apsarmojis, jo pirmajā stāvā, kurā neviens pa ziemu nedzīvoja, bija aizsalis stāvvads, kuru apsaimniekotāji atsildīja.
Šahtas apdares noārdīšana ilgusi desmit minūtes, stāvvada sildīšana - 10 minūtes, bet rēķinu par visiem paveiktajiem darbiem 105 eiro apmērā piestādīja Anitai.
“Manas vainas tur nav pilnīgi nekādas, es protestēju, tā ir viņu šahta, šahta ir nosiltināta, es izsildīt cauri nevaru, jo nosarmojusi bija ārējā siena,” stāstīja Anita.
Pierādījumu, ka stāvvads aizsalis tāpēc, ka Anita dzīvokli nav apkurinājusi, “Skrundas komunālai saimniecībai” nav. Nav akta, kas konstatētu, vai meistaru ierašanās brīdī dzīvoklis bija silts vai auksts.
“Komunālās saimniecības” valdes loceklis Kaspars Kutuļsks stāstīja, ka “lielākā problēma ir, ka dzīvokli netiek apdzīvoti, mēs varam nosiltināt cauruli, bet, ja nav apdzīvots, loģiski nāk aukstums”.
Anita gan stāsta, ka pa ziemu braukusi dzīvokli izkurināt.
Kutuļsks gan piekrita, ka pēc vada atkausēšanas gan visu vajadzēja sakārtot, bet darbi darīti steigā, un ziema turpinājās, bija jāparedz iespēja vēlreiz tikt klāt vadam. Tagad apsaimniekotājs gan sola visu sakārtot, bet aizvien uzskata, ka saimniecei par darbiem būtu jāmaksā.
