Nesenā pagātnē katru rudeni mediķi visus aicināja vakcinēties pret gripu. Lai arī gripa ir nejauka infekcijas slimība, ko pārslimot nebūt nav viegli un kas mēdz izraisīt komplikācijas, no kurām pacienti pat mirst, līdz pagājušā gada rudenim vakcinēties lielākā sabiedrības daļa nesteidzās.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Raina Ņikiforova atklāja, ka šajā sezonā nav neviena laboratoriski apstiprināta gripas gadījuma.
“Gripas aktivitāte šajā sezonā šādi izskatās ne tikai Latvijā. Piemēram, Eiropā uzraudzības tīkla ietvaros izmeklēti vairāk nekā 1000 paraugu, un tikai 0,3% paraugu noteikti gripas vīrusi,” stāstīja epidemioloģe.
Taču Slimību profilakses un kontroles centrā ir saņemtas ziņas no ģimenes ārstiem, ka pacientu slimības pazīmes tomēr atsevišķos gadījumos norāda – iespējams, pacientam ir gripa. Galvenais ir pacienta pašsajūta un drošība par to, ka viņš nav inficējies ar bīstamāko slimību – Covid-19.
Tā kā gripas un Covid-19 simptomi ir ļoti līdzīgi, pacientam tiek nozīmēts riskantākās slimības tests, nevis laboratoriskā pārbaude uz gripas vīrusu.
Tautā mēdz nedaudz “melni” pajokot, ka šobrīd citu slimību bez Covid-19 vairs nemaz nav, taču aprunājoties ar speciālistiem – daļa taisnības šajā jokā tomēr ir.
Rīgas Stradiņa universitātes profesore, infektoloģe Angelika Krūmiņa atzina, ka arī citu elpceļu infekciju un to ierosinātāju šogad ir mazāk.
“Pēc statistikas datiem – gan enterovīrusi, gan rinovīrusi nemaz nav tik bieži un tik ļoti aktivizējušies, kā tas ir citos gados,” stāstīja Krūmiņa.
Rudenī, veicot eksperimentu un meklējot aptiekās gripas vakcīnas, raidījums “4. studija” pārliecinājās, ka, pretēji citiem gadiem, gripas vakcīna bija kļuvusi par deficīta preci. Visi tie, kuri rudenī ir vakcinējušies pret gripu, var droši uzsist sev uz pleca, jo izdarījuši labu darbu, kas gripas uzvaras gājienu pagaidām ir apturējis.
“Bet otrs cēlonis ir tas, ka mēs tomēr distancējamies un ievērojam ierobežošanas pasākumus, un tas arīdzan ir licis gripas vīrusam iepauzēt. Jo gan tas, ka mēs nepulcējamies slēgtajos kolektīvos, gan tas, ka esam iemācījušies strādāt attālināti, ir daudzās mājsēdes, tas tomēr ir arī nostopējis zināmā mērā gripas vīrusa cirkulāciju,” atzina Krūmiņa.
Turklāt lielā pandēmija ir piespiedusi sabiedrību ievērot elementārus higiēnas noteikumus, kas zināmi jau gadu desmitiem – gan mazgāt rokas, gan neiziet ārpus mājām, ja pašsajūta nav no tām labākajām.
Mediķi uzskata, ka šī brīža drošības pasākumu ievērošanai jākļūst par ieradumu un labu skolu nākotnē, kas neizbēgami nesīs citas – gan lielākas, gan mazākas epidēmijas vai pat pandēmijas. Turklāt tagad vēl ir pāragri svinēt pilnīgu uzvaru pār šīs sezonas gripas vīrusu, jo Latvijā nereti saslimšana ar gripu ir novērota pat aprīlī.
