Par jauno karti pēc administratīvi teritoriālās reformas ir vēl vairāki nezināmie, jo valdošo koalīciju pārstāvošajiem Saeimas deputātiem viedoklis vairākos jautājumos atšķiras pat vienas frakcijas ietvaros. Pašlaik neskaidrība saglabājas par Alsungas jeb suitu, Kandavas, apvienotā Lielvārdes un Ķeguma novada, kā arī Skultes pagasta aprisēm. Patlaban kļūdas dēļ likumprojektā Varakļānu novads pieskaitīts gan pie Madonas, gan Rēzeknes novada, un Saeimas deputātu vairākumam būs jāizvēlas viens no variantiem.
Vienlaikus ārpus valdošās koalīcijas Saeimā vairākkārt izskanējuši viedokļi, ka administratīvi teritoriālās reformas virzība būtu jāatliek pēc ārkārtējās situācijas beigām, jo Saeimā attālinātā režīmā neesot iespējamas pietiekamas diskusijas. Neskatoties uz atšķirīgiem viedokļiem par atsevišķu novadu nākotni, reformas virzību bez nogaidīšanas atbalsta gan valdošā koalīcija, gan Valsts prezidents Egils Levits.
KONTEKSTS:
12. maijā Saeimas atbildīgā komisija pabeidza darbu pie jaunā administratīvi teritoriālās reformas projekta un nodeva to Saeimas lemšanai.
Likumprojekts noteic, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā.
Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās.
Latvijā saistībā ar reformu notikuši plaši protesti.
