Vītolu iztaujāja galvenokārt prokurori, un izvaicāšana ilga vairāk nekā četras stundas. Būtisks bija jautājums, kāpēc, atskanot trauksmes signalizācijai, nenotika personāla un veikala apmeklētāju evakuācija.
“Kad pirmo reizi atnācu uz nakts maiņu, vecākais apsargs mani pieveda pie paneļa un rādīja, kas rakstīts un kas jāspiež. Jau 2011.gadā teica, ka ar signalizāciju ir problēmas un viltus trauksmes ir regulāri,” stāstīja Vītols.
No Vītola atbildēm secināms, ka personālam un pircējiem viņš nav licis evakuēties, jo atbilstoši darba aprakstam tas esot bijis vadības līmeņa lēmums. “Es atbilstoši amata aprakstam un tā brīža instrukcijām evakuāciju izsludināt nevarēju. To varēja vienīgi veikala vadība, bet no tās es šādu rīkojumu nesaņēmu,” norādīja bijušais apsargs.
Saskaņā ar Vītola liecībām todien administrācija par trauksmi uzzinājusi, pati piezvanot uz apsardzes telpu, kur atbildi sniedzis kāds zemāka līmeņa darbinieks. Tā kā dūmu smakas nebijis, izsaukta signalizāciju apkalpojošā firma SIA „Vesmann”, kas trauksmes zvanus restartēja un tie noklusa. Līdz nogruvumam.
Savukārt vairāku cietušo pārstāve, advokāte Jevgenija Tverjanoviča-Bore norāda uz Vītola atbildību, jo pienākums ziņot par trauksmi esot bijis tieši vecākajam apsargam. “Šobrīd sanāk tāda situācija, ka vecākais apsargs nav izpildījis savu pienākumu, nav informējis administrāciju, jo sanāk, ka administrācija tika informēta pastarpināti. Bet vecākais apsargs tikai izsauca apkalpojošās kompānijas pārstāvi un neizpildīja arī savus pienākumus,” sacīja advokāte.
Tikmēr prokurors Agris Skradailis atzīst – Vītola šīs dienas un iepriekšējās liecībās saskatāmas zināmas pretrunas. Tajā pat laikā bijušas dzirdamas vairākas ļoti būtiskas detaļas, kas ļauj secināt, ka bijušais apsargs “improvizējis”.
“Redzams, ka, strādājot, pie tam vairākus gadus šajā objektā, pie tam zinot par šīs signalizācijas problēmām, turklāt vēl pats, nebūdams apmācīts, manā vērtējumā, kā rīkoties ar šo signalizācijas pulti, un tālākām, secīgām viņa darbībām. Tad situācija diemžēl bija nonākusi, ja tā var vērtēt, līdz improvizācijai, kas arī atspoguļo šīs traģiskās sekas,” norāda Skradailis.
“Maxima”: Likums neparedzēja obligātu evakuāciju
Prokurors arī norāda, ka izdevies iegūt papildu informāciju apsūdzībā gan pret „Maxima Latvija” kā juridisko personu, gan toreizējo veikala darba drošības speciālisti Innu Šuvajevu.
Uzņēmuma „Maxima” viens no advokātiem Aleksandrs Berezins atkal norāda, ka skaņas signālus ar aicinājumu nekavējoties pamest veikala telpas uzskatījuši par viltus trauksmi. Un, nekonstatējot ugunsgrēka pazīmes, tā brīža likumdošana neparedzēja obligātu telpu pamešanu.
“Protams, ja būtu ugunsgrēka pazīmes, tad viņam būtu jāveic evakuācija. Šajā gadījumā nebija ugunsgrēka, tika pārbaudītas telpas, ugunsgrēks nebija konstatēts. Līdz ar to viņam nebija pienākums evakuēt cilvēkus. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem katram pašam cilvēkam ir jāevakuējas,” norādīja Berezins.
Attiecībā uz prokurora teikto par iztrūkstošām apmācībām Berezins pauda, ka apsarga sertifikāts pats par sevi apliecinot personas prasmes rīkoties ar signalizāciju.
Atbildes gaidīja cietušie
Daudzi, kas traģēdijā zaudēja kādu tuvinieku vai paši guva traumas, vēlējās ieskatīties apsargam acīs. Cietušie iespēju uzdot savu jautājumu gaidījuši gadiem, tomēr atbildes saņēma tikai daļēji.
Arī Aleksandra Fedutina: “Tas bija jau acīmredzams, ka viņš būs jau gatavojies un ka būs ļoti grūti izspiest no viņa kaut kādas viņam neērtas atbildes. Man ir bojā gājusi mamma. Es tur, paldies Dievam, neesmu bijusi un arī, paldies Dievam, nedzīvoju tajā rajonā.”
Turklāt cietušajiem esot šaubas, vai Vītola veselības stāvoklis tiešām bijis tik smags, kā rakstīts medicīnas dokumentos, uzsver advokāte Tverjanoviča Bore.
Izvaicā attālināti
Iepriekš Vītols vairākkārt tika aicināts liecināt tiesā, taču neieradies jau vairāku gadu garumā. Vairāku gadu garumā cietušā Igora Vītola advokāte Dace Ozoliņa tiesai iesniegusi dokumentus, kas apliecinot Vītola smago veselības stāvokli, un šo dokumentu skaits pašlaik sasniedzot viena sējuma apmērus.
Taču arī arī piespiedu kārtā policijai uz tiesas sēdi Vītolu atvest neizdevās. Pēc sarunām par Vītola veselības stāvokli un liecību nozīmīgumu kriminālprocesā nolemts, ka bijušais apsargs liecības varētu sniegt video formātā attālināti, nevis klātienē. Vītola advokāte pēc tiesas sēdes apgalvoja, ka viņas klients aizvien ārstējoties Jūrmalā, neirožu klīnikā „Dzintari”, tāpēc atbraukšana uz Rīgu neesot bijusi iespējama.
Zolitūdes krimināllietā bijušajam veikala apsargam Vītolam ir cietušā statuss. Par fiziskām un morālām ciešanām saistībā ar traģēdiju viņš prasa 900 tūkstošus eiro.
Viņš norādīja, ka ir darba nespējīgs, jo viņam ir pastāvīgas galvas un muguras sāpes, depresija, apātija, trauksme un citi psiholoģiski traucējumi. Vītols esot vairākkārt devies rehabilitācijā uz “Vaivariem”.
KONTEKSTS:
Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanā viens no ekspertiem tiesā norādīja – pārslodze bija tāda, ka jumts jebkurā gadījumā būtu iegruvis.
Lai skatītu apjomīgo lietu par Zolitūdes traģēdiju, kurā zem veikala "Maxima" iegruvušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl desmitiem tika ievainoti, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015.gada 8.decembrī. Sākotnēji tiesā skatīti procesuāli jautājumi, bet pēc vairākiem mēnešiem sākta cietušo un liecinieku nopratināšana.
