Krievijas spēku uzbrukums Ukrainai arī no Baltkrievijas puses liecina, ka Baltkrievija faktiski zaudējusi savu suverenitāti. Rinkēviča ieskatā – tagad Latvijai ir viena robeža ar lielu agresīvu valsti, no kuras var sagaidīt dažādas provokācijas un destabilizācijas mēģinājumus.
Tāpēc ārlietu ministrs norādīja, ka, Eiropas Savienībai (ES) pieņemot sankcijas pret Krieviju par uzbrukumu Ukrainai, vajadzētu vērsties arī pret Baltkrieviju. Viņaprāt, ES ir nekavējoties jāsāk gatavot sankciju trešā pakete, jo šobrīd “mēs runājam par sankcijām, kas diez vai apturēs Krievijas agresiju”.
Toties kopumā Rinkēvičs vērtēja, ka Latvija veiksmīgi izturējusi līdzšinējās Krievijas un Baltkrievijas agresijas izpausmes. Piemēram, atsaucoties uz Baltkrievijas īstenoto hibrīduzbrukumu, kad Latvijas robežai pāri tiek sūtīti migranti, Rinkēvičs sacīja: “Esam ļoti veiksmīgi to izturējuši.”
Savukārt tuvākajos gados Latvijai būs daudz jāiegulda austrumu robežas infrastruktūrā un militārajā attīstībā, uzskata ministrs, vienlaikus norādot, ka dotajā brīdī svarīgi ir paplašināt NATO spēku klātbūtni mūsu reģionā.
“Mēs ļoti rūpīgi skatāmies Krievijas taktiku, analizējam to. To dara gan Nacionālie bruņotie spēki, gan NATO,” piebilda Rinkēvičs.
Tāpat ārlietu ministrs, ņemot vērā šī brīža situāciju Ukrainā, vairākkārt uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji var justies droši. “Jā, mēs varam justies droši. Jā, mēs varam uzticēties sabiedrotajiem. (..) Mums nedraud iebrukums.”
Vienlaikus ministrs pauda pārliecību, ka no Krievijas sagaidāmi mēģinājumi šķelt gan sabiedrību Latvijā, gan vājināt Eiropas Savienību. Viņaprāt, Latvijai kā mazai valstij ir jādemonstrē savaldība un “jābūt gudrai” par spīti šā brīža emocijām.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Putins 21. februārī paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisīja teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Eiropas Savienība, ASV un citas valstis paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju.
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika). Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu, Rietumvalstu līderiem brīdinot, ka Krievija tiks saukta pie atbildības.
