No Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1,8 miljardu eiro apmērā teju piektdaļa jeb aptuveni 300 miljoni eiro paredzēti, lai modernizētu un padarītu videi mazāk kaitīgu galvaspilsētas satiksmes sistēmu. Viens no lielākajiem ieguldījumiem būs padarīt ērtāku pārsēšanos no pasažieru vilciena uz sabiedrisko transportu.
Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis („Jaunā Vienotība”) skaidroja, ka tagad galvaspilsētā dzelzceļa tīkls nav savienots ar sabiedrisko transportu: „Tādējādi mēs nevaram cerēt, ka sabiedriskais transports tiks izmantots, piemēram, kādam pierīdziniekam, kurš grib atbraukt uz Rīgu un pārvietoties. Ir plānoti mobilitātes punkti vai pārsēšanās punkti tieši no pasažieru vilciena uz sabiedrisko transportu. Piemēram, atbrauc uz Zemitānu staciju, izkāp no vilciena, ar eskalatoru uzbrauc augšā uz Zemitāna tilta un tālāk brauc ar Rīgas sabiedrisko transportu.”
Metrobusa līnija ir neatkarīgā sabiedriskā transporta līnija, pa kuru kursētu ekoloģiski tīrs sabiedriskais transports, kam nodrošinās pilnīgi neatkarīgu un ātru kustību. Metrobusu neietekmētu sastrēgumi, līdz ar to pasažieri varētu precīzi zināt, cikos nokļūs galamērķī.
Plānots arī izveidot metrobusa līniju, pa kuru kursēšot dabai nekaitīgs transports.
Maršrutu iecerēts izveidot no Zemitāniem līdz Dreiliņiem. Savukārt, lai savienotu centru ar Pierīgu, plānots uzbūvēt arī velojoslas vairāku desmitu kilometru garumā.
Minētos darbus plānots realizēt līdz 2026. gadam.
Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks („Jaunā Vienotība”) norādīja, ka liels izaicinājums jāuzņemas kompānijai „Rīgas satiksme”, kas turpina cīnīties ar dažāda veida problēmām. Piemēram, uzņēmumam draudot Valsts ieņēmumu dienesta uzrēķins par to, ka iepriekšējos gados nekorekti maksāti nodokļi.
Pulks paredz, ka jaunajā mobilitātes sistēmā, sinhronizējot sabiedriskā transporta tīklu ar pasažieru vilcienu, „Rīgas satiksmei” grūtības sagādās cilvēku paradumi. „Cilvēkiem patīk, ka viņš iekāpj vienā transportlīdzeklī un tad aizbrauc ar to līdz galam. Tas, protams, vēl saglabāsies, bet, ja gribēs to visu paātrināt, tad papildus vēl parādīsies mobilitātes rīki (elektroskrejriteņi, divriteņi). Tā ir tāda uzskatu maiņa, kas, es pieņemu, nav viegla arī pašam uzņēmumam, bet es domāju, ka mums nav citas izejas,” sacīja domnieks.
Opozīcijas frakcijas „Saskaņa” deputāts Andris Morozovs koalīcijas iecerēto vērtēja negatīvi, norādot, ka informācijas par to, kā satiksmes sistēmas uzlabošanai plānots tērēt 300 miljonus eiro, ir ļoti maz. „Tas liecina par nekvalitatīvu attieksmi pret naudas izmantošanu.
Īsā laikā atnāks ļoti daudz naudas, bet kapacitātes tam, lai mēs to naudu kvalitatīvi varētu izmantot, nav.
Šis gads parāda to, ka pagaidām nekas labs neuzlabojas, bet tikai pasliktinās,” sacīja Morozovs.
Viņaprāt, pirms ķerties klāt satiksmes sistēmas uzlabošanai, ir jāpabeidz daudzi citi darbi. Viens no tiem ir nesakārtotie tilti, kas cilvēkiem sagādājot daudz neērtību.
Domes koalīcijā piekrita, ka galvaspilsētā ir jārisina daudz problēmu, taču arī norādīja – vairums no tām esot pārmantotas no iepriekšējās domes vadības. Ķirsis skaidroja, ka vairāku satiksmei nozīmīgu tiltu atjaunošanai nāksies tērēt pašvaldības līdzekļus, jo Eiropas līdzfinansējumu tam neizdevās iegūt.
Lai atjaunotu Vairogu pārvadu, Vanšu, Zemitāna un Gaisa tiltu, dome valdībai lūgusi ārkārtas aizdevumu 115 miljonu eiro apmērā.
