- Cilvēki nešķiro - prese, sociālie mediji vai pašvaldību izdevumi
- Pašvaldību bezmaksas izdevumos kultūras notikumi un sabiedrisko attiecību saturs
- Pašvaldību izdevumus neuzskata par konkurentiem
- Mediju eksperti saskata draudus
Nešķiro - prese, sociālie tīkli vai pašvaldību izdevumi
Rēzeknē uzrunātie cilvēki stāsta par saviem mediju patērēšanas ieradumiem:
„Laiku pa laikam avīzes lasām, reklāmu un kaut ko par savu pagastu un arī pilsētas jaunumus, piemēram, par kultūru."
„Avīzes nelasu, jo nav naudas par ko nopirkt.”
„Politika, ārzemju ziņas un kultūra ir tas, ko lasu.”
„"Rēzeknes Vēstis", "Panorama Rezekne", socoālajos tīklos, arī "Facebook" lasu aktuālos notikumus.”
"Es pasūtu daudz preses, man patīk "Vaduguns", tur Maruta Sprudzāne daudz un interesanti raksta un es ticu tam, kas rakstīts.”
„Es domāju, ka reģionālajai presei var ticēt.”
„Avīze jau vairs nav populāra, tāpēc ka ērtāk ziņas lasīt ir internetā, toties avīzi lasu nedēļas nogalē, kad aizbraucu pie mammas.”
Šie cilvēki apliecina, ka jaunākās ziņas par notikumiem sev apkārt meklē atšķirīgi. Latvijas Universitātes doktorante Sandra Murinska-Gaile pētījusi Latgales presi kultūrsociālajā telpā.
Pētījums atklāj, ka Latgales ļaudis vairāk uzticas vietējiem medijiem.
„Šobrīd dominē gan pašvaldību izdevumi, gan vietējie laikraksti. (..) Pašvaldību izdevumus, kas pieejami bez maksas, iedzīvotāji uztver kā normālus, piemērotus masu medijus. Tomēr saturs tajos pamatā ir nekontrolēts,” skaidro pētniece.
Pašvaldību izdevumos par kultūru un domes veidots saturs
Pašvaldības bezmaksas izdevuma "Rēzeknes Novada Ziņas", kas divās valodās pieejams katram novada iedzīvotājam, tirāža ir 8 500 eksemplāru.
„Tikko ir iznācis kārtējais numurs, un te ir par Lūznavas muižas atjaunošanu, gan par Podnieku dienām, citas aktualitātes, kā arī nodaļu speciālisti stāsta par saviem darbiem un skaidro sarežģītas lietas vienkāršā valodā, piemēram, par atkritumu šķirošanu, kur var saņemt pabalstus. Un vēl viena liela sadaļa mums ir saistošie noteikumi,” par pašvaldības izdevumu stāsta Rēzeknes novada sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ļaksa.
Par izdevumu atbildīgā skaidro, ka tieši nepieciešamība publicēt saistošos noteikumus arī bijusi iemesls, lai sāktu izdot novada avīzi. "Rēzeknes Novada Ziņas" veido domes darbinieki, papildus finansējums nepieciešams vien avīzes izdošanai.
„Mēs esam arī rēķinājuši - lai 2-3 reizes izdotu saistošos noteikumus, nepieciešams tikpat naudas, cik izmaksā savs izdevums gada garumā,” norāda Ļaksa.
Pašvaldību izdevumus neuzskata par konkurentiem
Kā pašvaldību avīzēm, tā arī reģionālajai presei ir savi uzdevumi, tomēr ne vienmēr domes izdevumi notikumus atspoguļo objektīvi. Laikraksta "Rēzeknes Vēstis" galvenā redaktore Māra Nizinska saka, ka, atšķirībā no pilsētas domes avīzes, viņas vadībā top pētnieciski raksti.
„Mēs skaidrojam, kas ir zem katra domes lēmuma apakšā, kādēļ tiek slēgta skola. Es domāju, ka cilvēkiem tas ir interesanti - kur mēs dzīvojam un kā ir patiesībā,” tā Nizinska.
"Rēzeknes Vēstīm" ir ap 10 000 lasītāju, tomēr viņu skaits samazinās. Galvenā redaktore skaidro, ka lasītāju skaitu neietekmē pilsētas vai novada izdevumu esamība.
„Lasītāju ir mazāk, jo ciemi tukši paliek. Vēl pirms dažiem gadiem tur, kur bija pilnas mājas, kur bija vismaz trīs lasītāji, tagad – labi ja viens,” situāciju raksturo Nizinska.
Mediju eksperti saskata draudus
Ja pašvaldības izdevumi stāsta par domes darbu un izmaiņām, tad tie nekādā ziņā nekonkurē ar presi. Taču, ja tie iznāk biežāk kā reizi mēnesī, tur lasāmas intervijas, sludinājumi un reklāma, tad tie ir uzskatāmi par konkurentiem.
"Ir jāsaprot, ka pašvaldību izdevumi ir sabiedrisko attiecību produkts, kura uzdevums ir četru gadu garumā popularizēt pie varas esošos politiķus un viņu darbus. Savukārt reģionālais vai lokālais laikraksts ir neatkarīgs medijs. Un vislielākā problēma ir tad, kad tiek sajauktas šīs absolūti atšķirīgās funkcijas un daļa cilvēku vairs nenovērtē neatkarīga medija vērtību," skaidro mediju eksperte Anda Rožukalne.
Tā kā pašvaldību izdevumos rakstītais lielākoties ir uzskatāms par politiski partejisku viedokli un iedzīvotāji vairs īsti neatšķir tos no neatkarīgas preses, reģionālie laikraksti nonāk strupceļā.
Vairāk nekā desmit Latvijas reģionālo laikrakstu vadītāji jau parakstījuši un nosūtījuši vēstuli valdībai, pieprasot problēmas risinājumu.
„Es piekrītu, ka šobrīd neatkarīgie vietējie mediji atrodas uz izzušanas robežās. Viena recepte ir pavisam vienkārša – ja mēs nevaram vienoties, ka katra institūcija dara savu darbu un pašvaldības neizmanto nodokļu naudu tam, kam to nevajadzētu izmantot, tad ir jāveic grozījumi likumos,” skaidro Rožukalne.
Eksperte norāda, ka Saeimā dzirdīgas ausis ir grūti atrast. “Es par to esmu runājusi kopš 2011.gada, bet pēc pēdējām sarunām Saeimās es sapratu, ka daļa politiķu neatbalsta, jo bez pašvaldību preses atbalsta viņu partiju pārstāvji nebūtu ne pašvaldībās, ne arī parlamentā. (..) Ja to grib izdarīt, tad to var izdarīt ātri, ja nē – tad nevar izdarīt nekad.”
Kamēr reģionālās preses pārstāvji cer uz dzirdīgām ausīm valdībā, Latgales pašvaldības informatīvo izdevumu publicēšanai gadā turpina tērēt pat 100 000 eiro. Trauksme ir sacelta. Latvijas Pašvaldību savienība jau sākusi diskusijas ar pašvaldības izdevumu un reģionālās preses pārstāvjiem.
