Komentējot Rakstnieku savienības iespējamo rīcību pēc Rokpeļņa publiskā paziņojuma, Jundze uzsvēra, ka “raganu medības” nerīkos un dzejnieku no savienības izslēgt neplāno. Viņš arī norādīja, ka zināms tikai fakts, ko paziņojis pats Rokpelnis, un Rakstnieku savienība nav prokuratūra, lai to vētītu.
Līdz ar to Latvijas Rakstnieku savienība neplāno kaut kādā veidā rīkoties, ja vien neatklāsies kādi konkrēti, briesmīgi fakti. Turklāt viedokļi Rakstnieku savienībā ir atšķirīgi.
Vienlaikus Jundze aicināja valsti sakārtot šo jautājumu: "Ja mēs atliekam [arhīvu atklāšanu], ja sadedzinām [čekas maisus], tas vilksies mūžīgi. Mēs tikai ieliksim vēl kādus laika degļus."
Arī dzejnieks Aivars Eipurs uzsvēra – nepieņemama ir raustīšanās, kas līdz šim notikusi ap “čekas maisu” atvēršanas jautājumu. Viņaprāt, tie vai nu jāatklāj, vai jāaizslepeno uz daudziem gadiem, vai jāsadedzina.
Vēstīts, ka dzejnieks Jānis Rokpelnis publiski atzinies sadarbībā ar bijušās LPSR Valsts drošības komiteju jeb tā saukto čeku. Viņš paudis - atzīšanos nenožēlo un jūt, ka ir attīrījies un ticis vaļā no vainas apziņas.
