Latvijas tiesībsargājošo iestāžu spējas, pieredze un starptautiskie kontakti ir ievērojami pieauguši, norāda Bērziņš. Tas ļaujot iegūt informāciju, kas agrāk nebija iespējams.
„Es gribētu droši apgalvot, ka viņi ir daudz stiprāki, tāpēc varam uzskatīt, ka 16.martā tiks pilnībā nodrošināts, lai tur būtu kārtība,” norādīja prezidents.
„Lai šie nedaudzie palikušie vecie vīri no vairāk nekā 110 tūkstošiem mūsu tēvu un vectēvu varētu pieminēt savus cīņu biedrus. Visi pārējie, kas grib uz šī pasākuma veidot savu politiku, lai pieraujas no šī pasākuma, tas nav viņu. Es aicinātu tomēr pārējos pieminēt 8.maijā kara noslēgumu un kara upurus Brāļu kapos, nevis censties traucēt šie nedaudzajiem atlikušajiem atcerēties savus cīņubiedrus,” sacīja Bērziņš.
Jau vēstīts, ka 16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena allaž ir izsaukusi pretrunīgu reakciju. Kamēr daļa sabiedrības atbalsta leģionāru piemiņas gājienu Rīgā vai pat piedalās tajā, citi kritizē tā norisi.
Pērn līdzdalība leģionāru piemiņas gājienā amatu maksāja toreizējam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim (Nacionālā apvienība). Par spīti koalīcijas partneru un premjeres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) brīdinājumiem un aicinājumiem, viņš devās gājienā.
Šogad cits Nacionālās apvienības pārstāvis – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs neizslēdz iespēju piedalīties leģionāru piemiņas gājienā, ja to pieļaus viņa darba grafiks. Viņš pauda, ka valdībā nav vienošanās par nepiedalīšanos gājienā. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka "tas [iespējamā līdzdalība] nekādas kolīzijas neizraisīs".
Tikmēr Drošības policija nedēļu pirms pasākumiem publiski atklāja, ka Krievijas tautiešu atbalsta fonds Latvijas nevalstiskajām organizācijā piešķīris 25 tūkstošus eiro, lai organizētu pretpasākumus 16.marta piemiņas aktivitātēm.