Tā kā Rinkēvičs nevēlas kļūt par valdības vadītāju, amatam nominēts varētu tikt Ašeradens. Šāds solis atrisinātu arī jautājumu par finanšu ministra amatu "Jaunās Vienotības" iekšienē – šobrīd amatu vēlas gan Ašeradens, gan Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"). Šajā kombinācijā valdībai saglabātos to pašu partiju atbalsts, kas Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") piedāvājumam, un 50 deputātu balsis.
Trūkstošo balsu iegūšanai politiķu plāns ir panākt, lai valdību atbalstītu daļa "KPV LV" deputātu. Aizkulisēs klīst arī runas, ka trīs "KPV LV" deputāti, to vidū arī partijas līderis Artuss Kaimiņš, varētu pamest "KPV LV". Pats Kaimiņš runas ne apstiprina, ne noliedz un sarunās par šo tematu neielaižas, vēsta LTV.
Piektdien, 21. decembrī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis vēl nenosauca nākamo premjera nomināciju, bet gan deva 13. Saeimā ievēlētajām partijām laiku vienoties par valdības veidošanas kopsaucējiem.
Vējonis norādīja, ka partijām Ziemassvētku laikā jāatrod kopsaucēji un tam jāizmanto svētku īpašā atmosfēra. "[Šajā nedēļā] notika būtiskas konsultācijas un partijas izteica gatavību mēģināt vienoties [par valdības veidošanu]. Konsultācijās izskanēja arī Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vārds. Paldies Kariņam un "Jaunajai Vienotībai", kas šo nedēļu izmantojušas, lai tiktos un mēģinātu rast kopsaucējus. Ir svarīgi izmantot Ziemassvētku laiku, kad ir īpaša atmosfēra, kad mēs daudz ko piedodam. Partijas ir izteikušas dažādus savstarpējos apvainojumus, [bet] jāmēģina vēl turpināt savstarpējās sarunas, lai nonāktu līdz kopsaucējam - kandidātam, kuram ir atbalsts," teica Vējonis.
Prezidents uzsvēra, ka nākamajai valdībai būs jālemj par finanšu sektora sakārtošanu. Tie būšot smagi lēmumi, tādēļ ir nepieciešama stabila valdība, kura tos varēs pieņemt. Pēc Ziemassvētkiem prezidents iecerējis tikties ar partiju pārstāvjiem, lai turpinātu konsultācijas par valdības veidošanu.
Konsultācijas starp Saeimā ievēlētajām partijām iepriekšējās dienās notika Kariņa vadībā. Viņš pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem norādīja, ka šobrīd četrām partijām ir stabilas 50 balsis, taču tas nav vairākums. Ar partijām, tostarp arī "KPV LV", panāktas vienošanās par prioritātēm un atbildību sadali, taču viss "uzkārās uz vienu kandidātu", žurnālistiem piektdien teica Kariņš. Viņš atzina, ka sarunas apstājušās Alda Gobzema ("KPV LV") kandidatūras iekšlietu ministra amatam dēļ.
Skaidrojot savu lomu turpmākajā valdības veidošanas procesā, Kariņš teica, ka tajās viņš piedalīsies kā sarunu vedējs no "Jaunās Vienotības" puses. Viņš ne atsakoties, ne piesakoties premjera amatam, jo nav bijis prezidenta oficiāli nominēts kandidāts. "Es šobrīd neko neizslēdzu. Dievs nedod, ja mans vārds būs iemesls, lai valdība netiktu izveidota. Politikā apvainot un aizkaitināt otru ir viegli. Māksla ir neapvainot un nedzīt nevienu stūrī. Mērķis ir atrast kopsaucēju, nevis norādīt uz vainīgajiem. Process vēl nav nesis augļus, bet vēl varētu tos nest," teica Kariņš.
KONTEKSTS:
Valdību mēģināja izveidot Saeimā vismazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Kariņš. Kariņa kā iespējamā premjera vārds publiski izskanēja 11. decembrī pēc tam, kad izveidot valdību neizdevās ne Valsts prezidenta nominētajam Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam, ne Aldim Gobzemam no “KPV LV”.
Kariņš pirmdien, 17. decembrī, piedāvāja veidot piecu partiju koalīciju, ārpus tās atstājot Zaļo un Zemnieku savienību un "Saskaņu" un ministrijas dalot pēc tā sauktā paritātes principa jeb katrai partijai vienādu skaitu. Partijas piekrita un virzīja savus ministru amatu kandidātus, taču sarunas apstājās 20. decembrī, kad “KPV LV” izvirzīja iekšlietu ministra amatam Aldi Gobzemu, bet Kariņš paziņoja, ka nevēlas redzēt viņu valdībā šajā amatā.
“KPV LV” uzstāj, ka nevirzīs citu kandidatūru.