ĪSUMĀ:
- Rīgas mērs formulē pilsētas viedokli un ātri reaģē.
- Nav redzamas atskaņas pēc domes uzvarētāju frakcijas šķelšanās.
- Politologi pozitīvi vērtē opozīcijas iesaisti domes komisiju darbā.
- Tiek novērota jauno un vidējās paaudzes rīdzinieku uzrunāšana.
- Domes darbu vislabāk raksturošot galvaspilsētas budžeta sastādīšana.
Atbildību sadalījums Rīgas mēra un trīs vicemēru pārraudzībā, visai ātra un nesamudžināta jaunā Rīgas domes sasaukuma darba sākšana jau sākotnēji liecinājusi par vēlmi nekavēties savstarpējās intrigās, vērtēja Latvijas Universitātes asociētais profesors politologs Ojārs Skudra.
"Otra pozitīvā lieta, ko es atzīmētu, ir, ka Staķa kungs sākotnēji salīdzinoši mazāk publiski komentēja kādus jautājumus, bet pēdējā mēneša laikā ir sācis formulēt pilsētas viedokli par dažādiem jautājumiem," norādīja Skudra.
Tas izpaudies arī ar pašvaldības ātru iesaisti nelaimes gadījuma seku likvidēšanā pēc gāzes balona sprādziena Melnsila ielā 2, un domes publiskā komunikācija atstājusi labu iespaidu. Pagaidām domes lēmumu pieņemšanā atskaņas nav raisījusi arī partijas „Latvijas attīstībai” deputātu aiziešana no frakcijas pēc deputāta Māra Mičerevska vēstījumiem par partiju. Tomēr domes tagadējam sasaukumam pirmais lielākais izaicinājums samazināta finansējuma apstākļos vēl ir priekšā, vērtēja politologs.
„Protams, ka lielākais pārbaudījums būs Rīgas budžeta pieņemšana. Politikā personībām liela nozīme ir arī lokālā mērogā. Runa ir par to, vai „Latvijas attīstībai” deputātu aiziešana no koalīcijas vienotās frakcijas jātulko arī kā pretrunu iezīmēšanās attiecībā uz budžeta līdzekļiem un to sadalīšanu. Cik lielā mērā tie akcenti sakritīs ar koalīcijas noslēgto vienošanos,” norādīja politologs.
Gan profesors Ojārs Skudra, gan Rīgas Stradiņa Universitātes docētāja Lelde Metla-Rozentāle kā pozitīvu akcentu vērtē opozīcijas deputātu iesaistīšanu komisiju darbā un lēmumu pieņemšanā.
Tā ir būtiska atšķirība no Nila Ušakova ("Saskaņa") laikiem Rīgas domē.
Metla-Rozentāle norādīja, ka, lai arī plašas diskusijas raisīja trīs vicemēru amatu izveide un skandāls par Rīgas domnieku caurlaižu jautājumu, vēlāk iezīmējušies konkrēti darbi, piemēram, noslēgts sadarbības līgums ar 44 nevalstiskajām organizācijām, padarot domi atvērtāku plašākai sabiedrībai.
Liela uzmanība veltīta plašākai sadarbībai ar Pierīgas pašvaldībām, kā arī drošībai satiksmē. Tāpat par būvi, ko investors apņēmies renovēt, pašvaldība kādu laiku neprasa maksāt nekustamā īpašuma nodokli.
„Darbība notiek, ir iezīmējusies zināma prioritāšu maiņa.
Var just, ka jauno un vidējās paaudzes rīdzinieku uzrunāšana un iesaistīšana Rīgas pilnveidē patiesi ir tas jaunais pavērsiens,” uzsvēra pētniece.
Par padarīto pirmajās 100 dienās šodien no plkst. 13 tiešsaistē Rīgas domes mājaslapā, „Facebook” un „YouTube” kontos izteiksies gan Rīgas mērs Mārtiņš Staķis („Attīstībai/Par”), gan trīs vicemēri.